CSNg skaits

Pēc LTAB rīcībā esošas informācijas kopējais 2011.gadā notikušo CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās (apdrošināšanas gadījumu skaits), sastādīja 30 853, kas salīdzinājumā ar 2010.gadu ir samazinājies par 13,2% (35 553 CSNg – 2010.gadā). Uz Saskaņoto paziņojumu pamata 2011.gadā reģistrēti 19 288 CSNg, kas ir par 8,3%, mazāk nekā 2010.gadā, (2010.gadā 21 035 CSNg). Lielākais uz Saskaņotā paziņojuma reģistrēto negadījumu īpatsvars vērojams ziemas-pavasara mēnešos, jo attiecīgajā periodā CSNg ir bijuši bez nopietnām sekām, kas ļauj plaši pielietot Saskaņoto paziņojumu CSNg noformēšanā. (skat. att. Nr.1). No visiem apdrošināšanas sabiedrībās reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem vislielākais skaits ir reģistrēts tieši Rīgā 56,7% jeb 16 200.

Pārskats par apdrošināšanas gadījumu skaitu sadalījumā pa CSNg notikuma mēnešiem

Apdrošināšanas atlīdzības

2011.gadā apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB kopā iesniegti 39 236 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 2 918 jeb 6,9% mazāk nekā 2010.gadā. Saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2011.gadā ir pieņemti 38 804 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu Ls 23 895 074, kas ir par Ls 749 271 jeb 3,0% mazāk nekā 2010.gadā. Vislielākā atlīdzību lēmumu summa tika izmaksāta par transportlīdzekļu bojājumu un bojāejas zaudējumu atlīdzināšanu, kas kopā sastādīja 81,5% no kopējās atlīdzību summas. Vidējās atlīdzības izmaksas lielums par apdrošināšanas gadījumu 2011.gadā sastādīja Ls 709, kas, salīdzinot ar 2010.gadu, praktiski nav mainījies. Tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, vidējās atlīdzības lielums par ārvalstīs notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem ir nemainīgi augsts.

„Vidējās atlīdzības lielums par ārvalstīs notikušiem ceļu satiksmes negadījumiem ir četras reizes lielāks nekā Latvijā. Kā rezultātā izmaksu ziņā tā ir ceturtā daļa no kopējās atlīdzība summas. Jāsaka, ka tieši augstais vidējais atlīdzības summas apmērs ārvalstīs notikušiem CSNg ir viens no iemesliem negatīvajai bilancei ar kādu OCTA nozare ir noslēgusi 2011.gadu. Protams, tam par iemeslu kalpo arī tas, ka Latvijā kopumā pieaug auto remonta un medicīnas pakalpojumu izmaksas. Kā arī viens no svarīgākajiem aspektiem ir zemās OCTA polises cenas, jo nenoliedzami tieši cenu faktors ir viens no galvenajiem nozares stabilitātei”, skaidro Juris Stengrevics.

Sūdzību skaits paliek mazāks

2011.gadā par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem un rīcības atbilstību OCTA likumam kopā saņemtas 267 sūdzības. Kopējais saņemto sūdzību skaits, salīdzinot ar 2010.gadu, ir samazinājies par 4,0%.

“Analizējot statistiku pa gadiem, jāsaka, ka kopējais sūdzību skaits par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem nekad nav bijis ļoti augsts, tomēr neliela tendence šim skaitlim samazināties sāk izkristalizēties, kas mūs, protams, tikai priecē. Jo lielāka būs klientu uzticība apdrošināšanas sabiedrībām, jo produktīvāka būs sadarbība un attiecīgi augstāka sniegto pakalpojumu kvalitāte, kas neapšaubāmi nāks par labu visai nozarei. Jo runājot par OCTA nozares attīstību ilgtermiņā, uz šo jautājumu jāskatās ne tikai no aspekta, cik finansiāli stabili strādā nozares dalībnieki, bet arī – cik augsta ir sniegto pakalpojumu un servisa kvalitāte”, uzsver Juris Stengrevics.

Jauna pārbaudes sistēma

2010. gada nogalē strauji pieauga ārvalstu apdrošinātājiem iesniegto viltoto izziņu skaits, kuras saskaņā ar OCTA likumu LTAB izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi. Krāpniecisku darījumu rezultātā izziņu viltotāji centās iegūt no ārvalsts apdrošinātāja atlaidi, kas kopsummā varēja sasniegt līdz pat 65 % no kopējās OCTA polises summas. , Ārvalstīs jebkura piešķirtā atlaide ir ļoti būtiska, jo par vieglā transportlīdzekļa apdrošināšanu var nākties maksāt pat vairāk kā 1000 eiro.

Lai novērstu turpmākos krāpnieciskos darījumus tika izveidota sistēma, kura sniedz iespēju ikvienam Eiropas Savienības apdrošinātājam pārbaudīt ziņas par autovadītāja apdrošināšanas vēsturi. Apdrošināšanas vēstures izziņu autentiskuma pārbaudes sistēma ir pieejama LTAB mājas lapā. Ārvalsts apdrošinātājam ir jānorāda tikai autentiskuma kods, kas tiek iedrukāts pašā izziņā un papildus drošības kods, pēc kā sistēma uzrāda konkrētā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas vēsturi.

Gada apdrošināšanas līgumi kļūst arvien populārāki

„2011.g. arvien izteiktāka kļuva tendence iegādāties OCTA uz gadu. Iepriekšminētā tendence skaidri apliecina to, ka spēkratu īpašnieki ne tikai skaita ienākumus un ir aprēķinājuši, ka iegādājoties gada polisi var ieekonomēt, bet arī to, ka pakāpeniski maina savus uzskatus un domāšanu, cenšoties pasargāt sevi no nevēlamām problēmām. Būtībā sāk parādīties ilgtermiņa domāšanas tendence. Svarīgi arī atzīmēt, ka iegādājoties OCTA uz gadu pastāv mazāks risks aizmirst polises beigu datumu, neiedzīvojoties nevēlamos sodos vai avārijas gadījumā, vairāku simtu vai tūkstošu kompensācijās”, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pieņemti grozījumi OCTA likumā

Par būtiskāko 2011.g. sasniegumu var uzskatīt Saeimas pieņemtos grozījumus OCTA likumā, kuri paredz, ka turpmāk cietušā transportlīdzekļa vadītājs atlīdzību par zaudējumiem varēs saņemt pie sava apdrošinātāja, gadījumā, ja konkrētā apdrošināšanas sabiedrība būs pievienojusies TZR sistēmai. Tāpat grozījumi OCTA likumā paredz, ka zaudējumu atlīdzība ar PVN būs tikai tajos gadījumos, ja pakalpojums – transportlīdzekļa remonts – tiks patiešām veikts. Būtiskas izmaiņas attiecas uz informācijas sniegšanu apdrošinātājam, t.i. ja CSNg ir noformēts ar Saskaņotā paziņojuma palīdzību, tad vainīgajai pusei tas jāiesniedz apdrošinātājam ne vēlāk kā 10 dienu laikā. Konkretizētais dokumentu iesniegšanas termiņš ļaus apdrošinātājiem ātrāk izskatīt negadījuma apstākļus neskaidrās vai konfliktsituācijās un pieņemt lēmumu, savukārt cietušajiem – ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību.

Tāpat būtiskas izmaiņas saistītas ar mopēdiem. Turpmāk auto īpašnieki, gājēji u.c. ceļu satiksmes dalībnieki, kuri negadījumā būs cietuši mopēdu vadītāju dēļ, arī varēs saņemt OCTA atlīdzības.

„Pieņemtie grozījumi sniegs būtiskus uzlabojumus OCTA sistēmā, no kā ieguvēji primāri būs transportlīdzekļu īpašnieki, kā arī citas, ceļu satiksmes negadījumā cietušās puses – gājēji un riteņbraucēji. Vienlaikus jāuzsver, ka kaut arī Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā, vēl ir liels darbs darāms pie grozījumu ieviešanas dzīvē, kas arī būs viens no galvenajiem uzdevumiem 2012. gadā”, skaidro Juris Stengrevics.

Pēc apvienošanās “Seesam Insurance AS” Latvijas filiāle ir pārņēmusi visas apdrošināšanas akciju sabiedrības “Seesam Latvia” tiesības un saistības, turpinot uzņēmuma darbību un nodrošinot kvalitatīvu klientu apkalpošanas servisu tāpat kā līdz šim.

Apvienojot Seesam Igaunijas, Latvijas un Lietuvas apdrošināšanas uzņēmumu resursus, pieredzi, kapitālu un rezerves, tiks nodrošināta kompānijas augstāka konkurētspēja Baltijas valstu apdrošināšanas tirgū, lai daudz mērķtiecīgāk investētu uzņēmuma attīstībā un klientu apkalpošanas servisa un kvalitātes izaugsmē.

Apvienošanās rezultātā “Seesam Insurance AS” ir kļuvis par nozīmīgu apdrošināšanas tirgus spēlētāju Baltijas valstu mērogā. Uzņēmuma plānotais kopējais bruto prēmiju apgrozījums 2011. gadā sasniegs 50 miljonus eiro. “Seesam Insurance AS” tiek nodarbināti vairāk nekā 350 darbinieki, kas nodrošina klientu apkalpošanas servisu 32 klientu apkalpošanas centros Igaunijas, Latvijas, un Lietuvas lielākajās pilsētās.

Seesam apdrošināšanas pakalpojumus Baltijas valstīs sāka sniegt 1991. gadā, kad Somijas “Pohjola Group Plc.” un ASV apdrošināšanas koncerns “American International Group Inc.” nodibināja Seesam nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrību Igaunijā. 1993. gadā tika izveidos uzņēmums Latvijā, bet 1998. gadā – Lietuvā.

“Seesam Insurance AS” vienīgais akcionārs ir Somijas lielākajā finanšu grupā “OP-Pohjola” ietilpstošā nedzīvības apdrošināšanas kompānija “Pohjola Insurance Company Ltd.”, kas ar vairāk nekā 120 gadu darbības pieredzi ir ne tikai vecākā, bet arī lielākā un stabilākā apdrošināšanas kompānija Somijā. Starptautiskā reitingu aģentūra “Standard & Poor’s” ir piešķīrusi “Pohjola Insurance Company Ltd.” drošības reitingu A+, kas ir viens no augstākajiem starp Ziemeļeiropā strādājošajām apdrošināšanas kompānijām.

Eiropas Banku uzraudzības iestāde (European Banking Authority), apkopojot 2011. gada jūlijā veiktā banku stresa testa rezultātus, starp 90 citām banku grupām Eiropā “OP-Pohjola” grupu novērtēja kā devīto noturīgāko pret hipotētiski nelabvēlīgu scenāriju gadījumiem.

2010. gadā ietekmīgais finanšu laikraksts “Global Finance” Somijas lielākajā finanšu grupā “OP-Pohjola Group” ietilpstošo “Pohjola Bank Plc.” ir ierindojis pasaules 50 drošāko banku saraksta 33. pozīcijā.

Kā liecina LTAB statistika par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, 2010. gada novembra – decembra mēnešos kopā reģistrēti 6068 apdrošināšanas gadījumi, no kuriem liela daļa radušies tieši laika apstākļu dēļ – apledojušu un sniegainu ceļu seguma rezultātā. Lai gan 2011.g. novembrī un decembrī reģistrēto CSNg skaits ir salīdzinoši neliels, LTAB norāda, ka lielais negadījumu skaits vēl tikai priekšā. OCTA gadījumu skaits stipri palielināsies tiklīdz kā būs nopietnāki nokrišņi un parādīsies sniega sega.

„Atšķirībā no šī gada nogales, 2010.gada izskaņā jau bija bieza sniega sega, vietām sasniedzot pat pusmetru. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc šī brīža CSNg statistika ir pozitīvāka kā pērn. Tomēr arī tagad auto vadītājiem jābūt uzmanīgiem, jo šī brīža laika apstākļi ir ļoti mānīgi. Temperatūrai noslīdot zem nulles vietām jūtams tā saucamais kailledus, kas ir ļoti bīstams. Īpaši piesardzīgiem vajadzētu būt auto vadītājiem ar nelielu transportlīdzekļa vadīšanas pieredzi, jo pastāv lielāks risks, ka viņi, pieredzes trūkuma dēļ, var iekļūt avārijā – ieslīdēt pretējā braukšanas joslā vai nobraukt no ceļa vispār”, situāciju skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Kā norāda LTAB, lai gan Latvijā ar 1.decembri transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar ziemas sezonai atbilstošām riepām, vēl joprojām ir tādi autoīpašnieki, kuri turpina piedalīties ceļu satiksmē ar vasaras riepām, maldīgi uzskatot, ka šobrīd valdošais, ziemai neraksturīgais siltums pasargās auto īpašniekus no avārijām.

„Pats bīstamākais, kas var būt ir pārvietoties ar vasaras riepām, uzskatot, ka ziemas riepas ir uzmontējamas tikai pie liela sniega daudzuma. Tieši pārvietošanās ar sezonai neatbilstošām riepām ir viens no galvenajiem iemesliem CSNg, kā arī tas ir ļoti nopietns apdraudējums savai un citu mantai, veselībai un pat dažreiz dzīvībai. Turklāt nevajag aizmirst arī par faktu, ka apdrošināšanas sabiedrības var vērsties ar regresa prasību gadījumā, ja tiks konstatēts, ka par avārijas iemeslu kalpo sezonai neatbilstošas riepas. Iespējams, ka ne visi autovadītāji atceras autoskolās mācīto, ka vasaras riepām uz slidena ceļa ir mazāka saķere, līdz ar to ir nepieciešams garāks bremzēšanas ceļš, kā arī ir iespējama liela sānslīde, citiem vārdiem – drošs garants avārijai”, komentē Juris Stengrevics.

Apdrošinātāja „Balta” un tā partnera Latvijas Automoto biedrības (LAMB) pieredze liecina, ka visbiežāk – 60% gadījumu – autovadītājiem nepieciešama palīdzība auto iedarbināšanai, ko liedz paveikt izlādējies akumulators vai automašīnas elektronikas īssavienojums, ko izraisa sals un novecojuši vadi. Otrs populārākais problēmu cēlonis ir aizsalušas durvis un slēdzenes, kas neļauj iekļūt automašīnā.

„Lai arī „Baltas” auto apdrošināšanas klientiem šādās situācijās tiek piedāvāta bezmaksas palīdzība, tomēr ikvienam autovadītājam ir atbilstoši jāparūpējas par auto gatavību aukstākiem laika apstākļiem. No pieredzes varu teikt, ka galvenokārt problēmas rodas, gaisa temperatūrai pazeminoties zem -20 grādiem, jo tad par sevi manīt liek nepietiekami uzlādēts vai jau nolietots akumulators. Šādiem akumulatoriem krītas elektrolīta blīvums, un tie var sasalt jau pat pie -7 grādiem, tad palīdzēt nevar pat „piepīpēšanas” metode un vienīgais risinājums ir transportēšana uz servisu. Jo īpaši dramatiska situācija ik gadu ir vērojama pirmajās sala dienās, kad uz ceļa katru dienu paliek vairāki desmiti autovadītāju,” skaidro Ingus Savickis, apdrošinātāja „Balta” Atlīdzību direktors.

Tāpat arī jāmin, ka aktuālu problēmu rada tie autovadītāji, kas neizmanto aukstam laikam piemērotu logu tīrāmo šķidrumu, tādējādi apdraudot savu un arī pārējo satiksmes dalībnieku drošību. Aukstam laikam nepiemērotais logu tīrāmais šķidrums sasalst, sabojā automašīnu un logu apskalošanas mehānismu, kā arī piesalst logiem, ievērojami samazinot redzamību pat gaišā ziemas dienā un radot papildu risku uz ceļa.

„Ziemas sezonas lielais problēmu īpatsvars galvenokārt ir skaidrojams ar Latvijas autoparka vidējo vecumu, kas ir aptuveni 12 gadi. Tāpēc, notiekot krasākām laika apstākļu izmaiņām, arī izteikti izpaužas dažādi automašīnu defekti. Turklāt papildus ierastajām problēmām ar auto elektrību ar problēmām saskaras arī tie autovadītāji, kuri ar savu auto brauc reti un mēdz sajaukt vasaras dīzeļdegvielu ar ziemas apstākļiem paredzēto, kā arī tie, kuri lieto apšaubāmas izcelsmes dīzeļdegvielu,” stāsta Juris Zvirbulis, LAMB prezidents.

Ieteikumi autovadītājiem, gatavojoties aukstākiem laika apstākļiem:

• Regulāri pārbaudiet akumulatora stāvokli, ja nepieciešams, uzlādējiet to vai nomainiet pret jaunu, kā arī parūpējieties par savlaicīgu novecojušo vadu nomaiņu. Akumulatora uzlādes līmeni un atlikušo resursu daudzumu var pārbaudīt vairumā servisu, un šis pakalpojums maksā aptuveni 5 latus.

• Savlaicīgi apstrādājiet auto durvju blīvgumijas ar silikonu, lai novērstu durvju aizsalšanu. Silikona aerosols ir nopērkams lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās, un to aptuvenā cena ir 2 lati. Turklāt tas ne tikai ļaus Jums iekļūt automašīnā, bet arī krietni paildzinās durvju blīvgumiju mūžu.

• Lietojiet tikai ziemas dīzeļdegvielu un katram gadījumam izmantojiet speciālas piedevas dīzeļdegvielai, kas novērš tās parafinizāciju. Svarīgi ir izlietot vasaras degvielu pilnībā un tikai tad iepildīt bākā ziemai paredzēto. Lai to paveiktu, nav papildus saistīto izmaksu; vienkārši disciplinēti jāpieiet šim jautājumam.

• Savlaicīgi nomainiet vasaras logu mazgājamo šķidrumu ar zemākai temperatūrai atbilstošu. Logu mazgājamais šķidrums ir pieejams visās degvielas uzpildes stacijās, un tā aptuvenā cena ir vien 3 lati, kas ir niecīga summa, ņemot vērā, ka nepareiza šķidruma lietošana var radīt remonta izmaksas līdz pat 100 latu apmērā, nemaz nerunājot par draudiem savai un apkārtējo drošībai.

• Parūpējaties par to, lai automašīnā būtu dažādi ziemas apstākļos noderīgi palīglīdzekļi – sniega birste ar skrāpi, cimdi, atslēgu atsaldēšanas aerosols, lokanā sakabe vilkšanai. Dažkārt pat var noderēt sniega lāpsta. Šo ekipējumu iespējams iegādāties gan degvielas uzpildes stacijās, gan arī saimniecības preču veikalos.

2011.g. oktobra beigās Saeima pieņēma grozījumus OCTA likumā, kuri paredz, ka turpmāk tajos gadījumos, kad cietušais transportlīdzekļa īpašnieks izvēlēsies veikt remontu savā izvēlētajā autoservisā, PVN summa tiks atmaksāta tikai tajā gadījumā, ja konkrētais autoīpašnieks varēs dokumentāli pierādīt, ka šāds remonts patiešām ir veikts. Kā atzīst Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) šādas izmaiņas potenciāli mainīs esošo situāciju un nākotnē iespējams autoīpašnieki vairāk izvēlēsies veikt transportlīdzekļa remontu, nevis saņemt norēķinu naudā.

„Nereti ir situācija, kad transportlīdzekļa īpašnieks izvēlas saremontēt savu spēkratu sev zināmā auto servisā, uzskatot, ka tas viņam sanāks lētāk un attiecīgi starpību, kas paliks pāri, viņš varēs iztērēt citām vajadzībām. Tomēr realitāte ir savādāka, jo apdrošināšanas sabiedrībām kā pastāvīgiem sadarbības partneriem servisu pakalpojumi ir pieejami par izdevīgākām cenām, līdz ar to visdrīzāk cietušajam pašam būs grūti atrast labāku piedāvājumu līdzvērtīgā servisā. Gadījumā, ja cietušais tomēr atrod tā saucamo „lēto servisu”, tad bieži vien tas nemaksā nodokļus, atbalstot ēnu ekonomiku, savukārt apdrošinātāju izmaksātā summa negribot kļūst par ēnu ekonomikas katalizatoru. Tomēr līdz ar izmaiņām OCTA likumā mēs kaut vai daļēji šo jautājumu būsim atrisinājuši, jo gadījumā, ja transportlīdzekļa īpašnieks nevarēs uzrādīt dokumentālu pierādījumu, ka remonts ir veikts – PVN summa viņam netiks atmaksāta” skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Otrs aspekts, kas attiecas uz atlīdzību izmaksām ir cieši saistīts ar jautājumu par transportlīdzekļa aprīkojumu ar sezonai atbilstošām riepām. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem sākot ar 1.decembri transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām. Sods par braukšanu ar ziemas apstākļiem nepiemērotām riepām ir 20 lati, tomēr LTAB vērš autoīpašnieku uzmanību, ka gadījumā, ja auto īpašnieks būs izraisījis negadījumu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar gadalaikam neatbilstošām riepām, un tas būs cēloņsakarībā ar CSNg, tad pret viņu var tikt celta regresa prasība. Summa, kuru var nākties atlīdzināt, nebūs mērāma tikai 20 latu apmērā, bet gan daudzu simtu vai tūkstošu.

„Izmaiņas OCTA likumā paredz, ka apdrošinātājs varēs iesniegt regresa prasību pret CSNg zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja transportlīdzeklis bijis aprīkots ar riepām, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām sezonālajām prasībām attiecīgajā gadalaikā, un CSNg nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu. Tāpēc LTAB aicina autovadītājus neattiekties vieglprātīgi pret šo jautājumu, jo iespējams dēļ aizmāršības, citreiz dēļ līdzekļu ekonomijas, var nodarīt zaudējumus citiem, vai pat var iet bojā cilvēki, tai skaitā pats autovadītājs”, informē Juris Stengrevics.

Kā vēsta LTAB aprēķini, kad būs pabeigta visu plānoto fotoradaru uzstādīšana, transportlīdzekļu īpašnieku skaits, kuri tiks sodīti par braukšanu bez OCTA varētu pieckāršoties.

Kā liecina Ceļu policijas statistika, šī gada 9 mēnešos par ātruma pārkāpšanu sodīti 67192 auto vadītāji, no kuriem 6390 pārkāpumi fiksēti ar fotoradaru starpniecību. Savukārt par braukšanu bez OCTA šī gada 9 mēnešos sodīti 5605 auto īpašnieki, 106 gadījumos piedalīšanos ceļu satiksmē bez apdrošināšanas fiksējuši fotoradari. Nereti ir gadījumi, kad vienam un tam pašam auto īpašniekam vienas dienas laikā tiek fiksēti atkārtoti pārkāpumi. Dažreiz cilvēki vienas dienas laikā saņem pat piecus administratīvā pārkāpuma protokolus.

„Sabiedrībā nereti tiek uzskatīts, ka par vienu pārkāpumu var sodīt tikai vienu reizi. Tādējādi, ja tiek piefiksēts, ka transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē bez OCTA, tad otro reizi tajā pašā dienā konkrētais auto īpašnieks netiks sodīts. Taču tie ir sabiedrības mīti, kuri izriet no neinformētības. Auto īpašnieks par vienu un to pašu pārkāpumu var tikt sodīts vairākkārtīgi, ja šos pārkāpumus fiksēs fotoradars vai ceļu policijas ekipāža, un sodu nāksies maksāt par katru šādu gadījumu neatkarīgi vai tas ir bijis divas vai desmit reizes”, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Uz Latvijas ceļiem jau ir uzstādīti pirmie lāzerfotoradari, un pakāpeniski plānots uzstādīt visus fotoradarus. Kā liecina LTAB aplēses, ja līdz šim esošie 4 fotoradari fiksēja salīdzinoši nelielu transportlīdzekļu skaitu, kuri pārvietojas bez OCTA, tad pabeidzot uzstādīt fotoradarus visā Latvijā, tiek lēsts, ka neapdrošināto skaits, kuri tiks fiksēti ar fotoradaru starpniecību varētu pieckāršoties.

„Kaut arī neapdrošināta transportlīdzekļa izraisītu ceļu satiksmes negadījumu cietušajiem zaudējumu atlīdzības tiek segtas no OCTA garantijas fonda, kurā iemaksas tiek veiktas no apzinīgo transportlīdzekļu īpašnieku iegādātajām OCTA polisēm, bet pēc tam regresa kārtībā atgūtas no vainīgā transportlīdzekļa vadītāja vai īpašnieka, braukšana bez OCTA ir nopietns pārkāpums. Šajā gadījumā papildus fotoradaru uzstādīšana ir apsveicama nevis tāpēc, lai sodītu vairāk, bet, lai kalpotu kā prevensijas līdzeklis uz neapdrošinātajiem autoīpašniekiem. Nākotnē palielinot fotoradaru skaitu, prognozējam, vēl efektīvāk cīnīties ar vieglprātīgiem autovadītājiem. Tomēr sodīto auto vadītāju skaita palielināšanās nekādā mērā nenozīmē, ka palielināsies arī neapdrošināto auto īpašnieku skaits. Tiek lēsts, ka neapdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku procentuālais samērs arī nākamā gada pirmajā pusgadā varētu palikt nemainīgs vai pat nedaudz samazināties”, informē Juris Stengrevics.

Saskaņā ar LTAB rīcībā esošo informāciju šobrīd ceļu satiksmē piedalās 2-3% neapdrošinātu transportlīdzekļu. Pēc ekspertu novērojumiem tieši autovadītāji ar agresīvu braukšanas stilu, kas bieži pārkāpj ātrumu vai vada transportlīdzekli alkohola reibumā, bieži pārvietojas arī ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

Noslēgtā sadarbības līguma ietvaros „Balta” sniegs KASKO un OCTA apdrošināšanu „ALD Automotive” vairāk nekā 1000 automašīnu lielajam autoparkam Latvijā, kas pamatā sastāv no vieglajām automašīnām, kuras ir nodotas nomā „ALD Automotive” klientiem. Noslēgtais sadarbības līgums paredz arī individuāli klienta vajadzībām pielāgotu atlīdzību izmaksu procesu, kas ļaus paātrināt apdrošināšanas gadījumu izskatīšanu un atlīdzību izmaksu veikt vidēji sešu dienu laikā.

„Ar „ALD Automotive” uzņēmumu „Balta” sadarbojas jau trešo gadu, mums ir bijusi iespēja labi iepazīt klienta darba specifiku, lai izstrādātu tieši viņa vajadzībām pielāgotu sadarbības modeli, kas ietver augstas pievienotās vērtības apdrošināšanas pakalpojumus gan vietējā, gan arī starptautiskā mērogā. Šāda individuāla pieeja ir ļoti būtiska lielu autoparku uzturēšanā, jo uzņēmumam jāspēj sevi pasargāt no ļoti plaša dažādu risku klāsta, vienlaikus saglabājot iespēju ātri novērst galvenajam resursam – autotransportam – nodarīto kaitējumu. Tāpēc galvenais uzsvars šajā sadarbībā tiks likts uz ātru un efektīvu lēmuma par apdrošināšanas atlīdzību  izmaksu pieņemšanu. Klientam nebūs jātērē laiks un līdzekļi, aizpildot atlīdzību pieteikumus, – viss notiks telefoniski, un jau vienas sarunas laikā būs iespējams vienoties par atlīdzības izmaksu,” skaidro Aivars Vilnītis, apdrošinātāja „Balta” valdes loceklis un pārdošanas direktors.

„Esam ļoti priecīgi turpināt sadarbību ar apdrošināšanas sabiedrību „Balta”. Mūsu galvenais mērķis ir saņemt augstvērtīgus apdrošināšanas pakalpojumus, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu mūsu klientiem ātru un profesionālu apkalpošanu,” stāsta „ALD Automotive” Baltijas reģiona vadītājs Franks Svenhards.

„Jau 2011.gada pirmā ceturkšņa rezultāti liecināja, ka arī šogad nozare cietīs zaudējumus. Arīdzan 2010.g. tika noslēgts ar 2,6 miljonu lielu zaudējumu, kam par iemeslu kalpoja ekonomiskās lejupslīdes dziļi atstātas sekas uz apdrošināšanas nozari. Līdz ar ko likumsakarīgi, ka 2011.g. pirmais pusgads tika noslēgts ar negatīvu bilanci, ko primāri ir ietekmējušas zemās OCTA polises cenas. Jo tieši cenu faktors ir viens no galvenajiem kritērijiem nozares stabilai darbībai. Pirmajā pusgadā arī sāka paaugstināties medicīnisko un remonta pakalpojumu cenas, kā rezultātā nopelnīto prēmiju apjoms nespēja segt visus OCTA darbībai saistošos izdevumus”, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

2011. g. pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrības prēmijās nopelnījušas 12 601 000 Ls, kas ir par 6 746 565 Ls mazāk kā 2010.g. pirmajā pusgadā. Arī kopējo atlīdzību izmaksu apjoms ir sarucis. Ja 2010.g. pirmajā pusgadā tie bija 13 087 197, tad 2011.g. pirmajos sešos mēnešos 8 338 396.

Sūdzību apmēri

2011.gada 6 mēnešos par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem un rīcības atbilstību OCTA likumam kopā saņemtas 147 sūdzības. Kopējais saņemto sūdzību skaits, salīdzinot ar 2010.gada 6 mēnešiem, ir palicis praktiski nemainīgs, samazinājums sastāda tikai 1,3%. Tai skaitā par apdrošināšanas sabiedrību lēmumiem ir saņemtas 96 sūdzības, kas ir par 5,9% mazāk, nekā 2010.gada 6 mēnešos.

„Nav noslēpums, ka līdz ar krīzes iestāšanos transportlīdzekļu īpašnieki ir mēģinājuši dažādos veidos saņemt lielākas atlīdzības summas. Tāpēc arī apdrošināšanas sabiedrības īpašu uzmanību pievērš atlīdzību izmaksu pamatotībai. Jo nepamatotas izmaksas, vienalga vai runa ir par atlīdzības apmēru vai izdevumiem, kuri nav attiecināmi uz konkrēto negadījumu atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo polises cenu. Taču kopsummā OCTA nozarē ir vērojama kopējā sūdzību skaita pieauguma apstāšanās tendence, ko apliecina sūdzību skaita saglabāšanās 2010.g. līmenī.”, informē Juris Stengrevics.

Kā liecina LTAB apkopotā informācija visbiežāk CSNg cietušo transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, jo nav apmierināti ar novērtētā zaudējuma apmēru vai pats tiek atzīts par daļēji līdzatbildīgu zaudējumu nodarīšanā. Kopš 2000.gada sūdzību īpatsvars, kuros apdrošināšanas sabiedrības lēmums ir atzīts par nepamatotu, ir bijis robežās no 0,09% līdz 0,21% no visiem apdrošināšanas gadījumiem. 2011.gada 6 mēnešos šis rādītājs ir 0,20% no visiem apdrošināšanas gadījumiem un 86% gadījumos sabiedrības ir ņēmušas vērā LTAB atzinumā norādīto.

No tā izriet, ka 42% Latvijas iedzīvotāju veic apdrošināšanu brīvprātīgi. Tajā pašā laikā 26% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neizmanto apdrošināšanas pakalpojumus vispār, bet 32% apdrošināšanu veic obligātā kārtā, ko veicina likuma prasības vai klienta esošo finanšu saistību noteikumi.

Lai arī apdrošināto īpatsvars ir salīdzinoši liels – 74%, tomēr jāņem vērā, ka 32% no aptaujātajiem norādīja, ka apdrošināšanu veic obligātā kārtā, jo to pieprasa likumdošana vai arī iedzīvotājus kreditējošās finanšu iestādes (obligātā kārtā iegādāto polišu īpatsvaru veido OCTA un polises, kas iegādātas, lai pildītu obligātās prasības apdrošināties, noformējot īpašuma kredītu, transporta līzingu vai veicot dažādu objektu ieķīlāšanu). Tādējādi var secināt, ka par nodrošināšanos pret dažādiem riskiem, nevis tikai formālu polises iegādi, rūpējas 42% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 26% aptaujas dalībnieku atzina, ka apdrošināšanas pakalpojumus neizmanto vispār.

„Patiesībā šie rādītāji apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji personīgo risku vadīšanu paši labprāt uzņemas uz sevi. Savukārt brīvprātīgās apdrošināšanas rādītāju izteikti veicina iedzīvotāju iepriekšējā pieredze, saskaroties ar dažādiem riskiem. Veiktais pētījums parādīja, ka no visiem respondentiem, kas bija saskārušies ar kādu būtisku zaudējumu negadījuma dēļ, 48% apdrošinās brīvprātīgi, savukārt no tiem, kas nekad nav saskārušies ar šādu negadījumu, brīvprātīgi apdrošinās jau būtiski mazāk – tikai 35%. Tas nozīmē, ka negadījumu pieredze veicina apdrošināšanas iegādi. Diemžēl tas iezīmē tendenci, ka par savu un apkārtējo drošību bieži vien domājam pēc negadījuma vai arī, ja mūs piespiež to darīt, – pirms tam vienkārši trūkst motivācijas,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības „Balta” Stratēģiskā mārketinga un klientu direktors Kristians Pudans.

Šie dati liek apdrošinātājiem aizdomāties par industrijas identitātes tālāko attīstību un iedzīvotāju izglītošanu par apdrošināšanu kā finanšu plānošanas instrumentu tiem pieņemamā un draudzīgā veidā, lai pasargātu iedzīvotājus no būtiskiem zaudējumiem nākotnē.

Apdrošināšanas sabiedrības „Balta” atlīdzību dati uzrāda, ka zaudējumiem mājokļu apdrošināšanas jomā vēl aizvien ir tendence pieaugt. Salīdzinot ar 2009. gadu, 2010. gadā bija vērojams 14% atlīdzību izmaksu pieaugums, un 2010. gadā atlīdzībās iedzīvotājiem tika izmaksāti 5 miljoni latu. Savukārt autovadītāju informācijai – saskaņā ar „Baltas” datiem vidējā atlīdzību izmaksa transporta apdrošināšanā ir 300 – 400 latu, kas dažkārt vismaz divkārši pārsniedz polises cenu.

Pētījums veikts 2011. gada pirmajā ceturksnī, un tā ietvaros ir aptaujātas 943 mājsaimniecības visā Latvijā. Aptaujā piedalījās respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas mājsaimniecībā pieņem finanšu lēmumus.