Iepriekšējos gados valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts ir bijis būtisks, lai liela daļa iedzīvotāju nenonāktu nabadzībā, secina LM, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos nabadzības un sociālās atstumtības datus par 2010.gadu.

„Salīdzinot jaunākos statistikas datus ar iepriekšējiem gadiem par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, jāsecina, ka 2010.gadā sniegtā atbalsta ietekme ir lielākā kopš 2004.gada. Tas ir apliecinājums, ka sociālās aizsardzības sistēma ir bijusi efektīva un mērķtiecīga, īpaši šajos sociālekonomiskajos apstākļos,” uzsver LM speciālisti.

Nokļūšana līdz medicīnas centriem lielākās grūtības sagādā tieši mazpilsētu un lauku iedzīvotājiem, kam jāmēro salīdzinoši tāls ceļš līdz ārstam, taču arī pilsētu iedzīvotāji nereti piesaka mājas vizītes, kas skaidrojams ar gripas saasināšanos, kā arī saaukstēšanās gadījumiem smagākā formā, kas liedz cilvēkam droši pārvietoties.

Medicīnas iestādes uz šo pieprasījumu reaģē atsaucīgi, neatsaka palīdzību tiem, kam nav iespēja pašiem ierasties uz medicīnisko apskati, kā arī individuāli izskata katra slimnieka veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā nogādā pacientu uz slimnīcu, kur aprūpe ir drošāka un ērtāka pašam slimniekam.

“Pēdējā laikā saņemam arvien vairāk izsaukumus uz mājām, zvana gan tie, kam ir ārsta nosūtījums un pienākas valsts apmaksātā medicīniskā aprūpe, gan arī cilvēki, kam šie nosūtījumi nav, taču viņi vēlas saņemt speciālistu konsultāciju un medicīnisko apskati. Visbiežāk palīdzība nepieciešama cilvēkiem, kam aukstā laika dēļ pēkšņi paaugstinājusies temperatūra, strauji progresējuši augšējo elpceļu iekaisumi, kā arī radušās aizdomas par gripu. Palīdzību lūdz gan gados jauni, gan vecāki cilvēki. Reaģējam uz šiem izsaukumiem ātri un cenšamies ikvienam sniegt kvalitatīvu aprūpi,” atzīst Carnikavas medicīnas centra “Asclepius”speciāliste Līga Lazdāne.

Februāris ir mēnesis, kad saaukstēšanās un gripas gadījumi tiek novēroti visvairāk, līdz ar to mediķi iesaka veikt sevis pasargāšanas pasākumus – stiprināt imunitāti un izvairīties no saskarsmes ar slimiem cilvēkiem. Runājot par sabiedrības atbildību pret savu veselību, medicīnas centra “Asclepius” speciāliste Līga Lazdāne norāda uz profilakses pasākumu nepieciešamību, jo tieši tas ir labākais veids, kā sevi pasargāt. “Cilvēki pievērš pietiekamu uzmanību savai veselībai, taču vairumā gadījumu, pie ārsta pēc palīdzības vēršas tikai tad, kad slimība jau ir strauji progresējusi. Februāris ir mēnesis, kad aukstā laika dēļ nepieciešams aktīvāk sekot līdzi savam veselības stāvoklim, līdz ar to aicinām ikvienu laicīgi vērsties pie mediķiem pēc palīdzības.”

Mediķi norāda, ka gripa saslimstības augstāko punktu varētu piedzīvot aptuveni februāra beigās, līdz ar to par īpašu profilaksi jādomā galvenajām riska grupām – bērniem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī gados vecākiem ļaudīm.

Mediķi atgādina, ka gripa ir akūta un sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Gripas simptomi ir pēkšņa saslimšana, ar galvassāpēm, drudzi, paaugstinātu temperatūru, kaulu laušanas sajūtu, aizliktu degunu bez iesnām, vai sausu klepu. Gripa ir viena no infekcijām, kas var izraisīt dažādas smagas komplikācijas.

Lai, gan ģimeni, gan draugus, gan kolēģus varētu iepriecināt ar gardi kūpinātu zivi, ir jāizvērtē vai tiks veikta karstā kūpināšana vai aukstā kūpināšana.

Karstai kūpināšanai ir nepieciešams īss sālīšanas laiks un kūpināšanas temperatūra parasti ir aptuveni 320C pirmajās divās stundās un aptuveni 650C turpmākajās 4-8 stundās. Karsti kūpinātas zivis ir mitras, viegli sāļas un pilnīgi izceptas, bet tās ledusskapī var uzglabāt tikai dažas dienas.

Aukstai kūpināšanai nepieciešams ilgāks sālīšanas laiks, zemākā temperatūra (aptuveni 26-320C) un ilgs kūpināšanas laiks (1-5 dienas vai vairāk nepārtrauktas kūpināšanas). Auksti kūpināta zivs ir sausākā un satur daudz vairāk sāls nekā karsti kūpināta.. Ja zivs ir pareizi pagatavota, to var uzglabāt ledusskapī pat vairākus mēnešus.

Stacionāri uzstādāma kūpinātava ar kurtuvi un dūmvadu ir lielisks veids kā mājas apstākļos pagatavot garšīgu un veselīgu maltīti. Kūpinātava dod iespēju tā lietotājam kūpināt ne tikai zivis, bet arī visa veida gaļas produktus sev iecienītā marinādē vai bez tās. Tomēr tiem, kas nolemj iepriecināt viesus, ģimeni vai pats sevi, jāatceras, ka kūpināšanas lielāko smeķi dod pareiza malkas izvēle.

Šobrīd interneta veikalā Neoshop.lv pieejamas dažādas copes lietas ar ievērojamām atlaidēm, kā arī Latvijā ražotas kūpinātavas. Tāpat pieejama arī piegāde visā Latvijas teritorijā.

Vairāk: http://www2.neoshop.lv/darzam-un-majai/k.html

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts intervijā Latvijas Radio ceturtdienas rītā par šādu mītu sacīja visnotaļ lakoniski: «Tās ir pilnīgas muļķības».

Atbildot uz jautājumu, kādēļ tad viņš pieņēma lēmumu apturēt nolīguma ratificēšanu, ministrs sacīja, ka sabiedrība pieprasa diskusiju par šo jautājumu, raksta Apollo.lv.

«Visi būs pamanījuši, ka diskusija [par ACTA] ir prasīta, turklāt tā ir ļoti nepieciešama. Mediji un sociālās saziņas vietnes ir pārpilnas ar bažām, mītiem, nostāstiem. Taču bažas izriet no tā, ka ASV tiek apspriesti pavisam citi tiesību akti, kuriem nav nekāda sakara ar Latviju,» pauda Pavļuts.

Ministrs arī atzina, ka populārākais mīts internetā par šo nolīgumu ir ziņas, ka «tas dos iespēju izspiegot interneta lietotājus, skatīties, ko tie dara».

«Es gribu visus nomierināt – nebūs steidzīga šī nolīguma ratificēšana,» – tā Pavļuts.

Trešdien preses brīfingā ministrs paziņoja, ka lēmumu atlikt ACTA virzību izskatīšanai Saeimā un ratifikāciju pieņēmis, ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par iespējamo ACTA piemērošanu Latvijā.

Kā atzīst ekonomikas ministrs, proaktīva diskusija un savlaicīga ACTA skaidrošana Latvijā tika nokavēta. Līdz ar to tagad nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā, bet vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm.

Pavļuts aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu. Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību.

«Lai arī ACTA nolīgums tika gatavots vairākus gadus, patlaban vairākām sabiedrības grupām par to ir radušās bažas, kas liecina par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un tās struktūrām. Šāda piesardzība pret valsts pārvaldes rīcību ir nostiprinājusies pēdējo gadu laikā un to nosaka patiesa dialoga trūkums starp varu un sabiedrību. Uzticības atjaunošana ir jaunās valdības uzdevums,» norāda ekonomikas ministrs. «Viedokļi un raizes, kas patlaban izskan par ACTA, kā arī nenoliedzami nepietiekamās diskusijas pirms tā parakstīšanas, norāda uz vairākām problēmām.»

Kā skaidro Pavļuts, pirmkārt, sabiedrība neuzticas valsts pārvaldei, tās spējai aizstāvēt pilsoņu tiesības un intereses, tādējādi rodas augsne mītiem un bieži vien arī nepamatotām raizēm. Otrkārt, valsts pārvaldē strādājošajiem ne vienmēr piemīt spēja izvērtēt, kuri jautājumi iegūs plašu rezonansi sabiedrībā un to apspriešanā jau izstrādes stadijā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Treškārt, arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem pietrūkst resursu, lai regulāri sekotu līdzi un rūpīgi iedziļinātos visos valdībā skatītajos jautājumos. Tāpēc rodas problēmjautājumi, par kuriem trūkst objektīvas informācijas.

Lai arī proaktīvās skaidrošanas laiks tika nokavēts, un ACTA nolīgums no Latvijas puses atbilstoši valdības pozīcijai un lēmumam ir parakstīts, Latvijai joprojām ir visas iespējas skaidrot un diskutēt par ACTA nolīgumu un tā ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. Kā uzskata Pavļuts, ACTA ratifikācijas Latvijā obligāts priekšnoteikums ir konstruktīvs un argumentēts dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, kā arī potenciālo risku analīze. Ir svarīgi nodrošināt ka turpmākās diskusijās tiktu pārstāvēts visu būtisko pušu viedoklis, tostarp intelektuālā īpašuma radītāju un ražotāju viedoklis, kuru tiesības viltošanas un pirātisma rezultātā tiek aizskartas.

Ministrs īpaši akcentē, ka ACTA nav stājies spēkā – nolīgums stāsies spēkā Eiropas Savienībā (ES) tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis nolīgumu būs parakstījušas un ratificējušas nacionālajos parlamentos, un kad Eiropas Parlamentam būs tam devis piekrišanu. Šis process var prasīt vairākus gadus.

Patlaban diskusijas un skaidrojošais darbs par ACTA nolīgumu sākts vairākās Saeimas komisijās. Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu.

Vienlaikus Pavļuts uzsver, ka ACTA tika radīta ar mērķi ierobežot viltotu preču izplatību, kas ik gadu Eiropai rada vairāku miljardu latu zaudējumus. Tostarp cietēji ir arī Latvijas uzņēmumi, kuru ražojumu patenti arī tiek zagti komerciāliem mērķiem, bet noieta tirgi samazinās viltojumu plašās izplatības dēļ.

Lai Latvijā attīstītu radošo industriju un inovācijas, ir jārada regulējums, kas aizsargā uzņēmumu īpašumtiesības ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiskā mērogā. Vienlaikus, ja atsevišķām sabiedrības grupām nav pārliecības par ACTA mērķiem un iespējamo ar tā ieviešanu saistīto jautājumu loku, ir jāveido konstruktīvu dialogu un diskusiju starp visām iesaistītajām pusēm. Te jāsadarbojas arī citām ministrijām, kuru kompetences jomā ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, savu viedokli skaidro ekonomikas ministrs.

ACTA ir starptautisks līgums starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Šveici un ASV, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Jau ziņots, ka Latvijas pievienošanās ACTA izraisījusi plašu neapmierinātību sabiedrībā. Gan nozares uzņēmēji, gan informācijas tehnoloģiju jomas nevalstiskās organizācijas norāda, ka pirms ACTA parakstīšanas nemaz nav bijuši informēti par šādu dokumentu. Februāra vidū plānota arī protesta akcija.

Viņš gan neslēpa, ka pasākums rada pilsētai izdevumus un galvassāpes, jo tā organizatori pārāk daudz prasot.

Par to, ka Jauno vilni varētu rīkot kur citur, nevis Dzintaru koncertzālē, tiek runāts ne jau pirmo reizi. Konkursa rīkotāji bija neapmierināti ar telpu nepiemērotību un to, ka festivāla laikā pilsētā astronomiski uzskrūvē cenas viesnīcām un citiem pakalpojumiem. Taču, neraugoties uz iebildumiem, strikti netika teikts, ka pasākuma organizatori vairs nevēlas sadarboties ar Jūrmalas domi. Pašlaik gan I. Krutojs paziņojumā avīzei Čas norādījis, ka attiecības ar Jūrmalas pašvaldību sasniegušas kritisko robežu, tālab tās pārtraucot.

Vaicāta par iemesliem, kāpēc publiskajā telpā parādījies šāds paziņojums, Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte atbildēja, ka dome līdz šim nav saņēmusi nekādu oficiālu iesniegumu no pasākuma rīkotājiem, tāpēc nevarot sīkāk komentēt šo ziņu.

Arī Rīgas mēra Nila Ušakova preses sekretāre Anna Kononova sīkākos skaidrojumos neielaidās, vien piebilda, ka «pašlaik dome festivālu nekomentē, kamēr nav konkrētu oficiālu priekšlikumu». Vicemērs Andris Ameriks gan pieļāva iespēju, ka pasākumu varētu rīkot Doma laukumā vai citviet Rīgā, tomēr konkrētu atbildi galvaspilsētas rāte solās dot pēc divām nedēļām.

Festivāla organizatoru pārstāvji ir ļoti izvairīgi un nevēlas komentēt presē izskanējušo paziņojumu.

Ilggadējā konkursa Jaunais vilnis preses centra vadītāja Svetlana Jevdokimova tikai uzsvēra, ka tas nekādā ziņā nav tikai emocionāls vēstījums, bet gan nopietns solis. Pašlaik notiekot pārrunas starp pasākuma organizatoriem un Latvijas pusi, tāpēc jebkādas spekulācijas ap tēmu varētu radīt tikai lieku spriedzi un traucēt iespējamai sadarbībai.

Šovbiznesa pārstāvji uzskata, ka šādam pasākumam noteikti ir vieta Latvijā: tas ienes Valsts kasē savu artavu, kā arī veicina Latvijas vārda atpazīstamību. Festivāla Positivus rīkotājs Ģirts Majors teica, ka uz to jāskatās kā uz biznesa projektu, kurš pašvaldībai jāatbalsta un jānāk pretī tā rīkotājiem. Taču viņš saprotot arī Jūrmalas domi, jo katrām prasībām esot savas robežas – tās nevar būt neadekvātas un neizpildāmas. Pēc viņa domām, būtu labi, ja abas puses vienotos un konkurss arī šogad notiktu Jūrmalā. Diez vai Rīgai vajadzētu pārņemt festivālu savā paspārnē. Ap šo notikumu gan ir tik daudz spekulāciju, ka prognozēt to tālāko attīstību esot visai grūti.

Summer sound Liepāja organizators Uldis Akselrods ir pārliecināts, ka jāatmet visas emocijas un politiskie aizspriedumi un jāpieņem Jaunais vilnis kā jebkurš pasākums. Tomēr pašiem pasākuma rīkotājiem jātiek skaidrībā, ko viņi grib vai negrib. «Ja es būtu festivāla direktors, es ļoti apsvērtu, vai es vēlos aiziet no vietas, kas ļoti saistīta ar festivāla vārdu un zināmā mērā ir tā seja,» sacīja U. Akselrods.

Festivāla patrons Raimonds Pauls pauda viedokli, ka notikušais ir ilgu gadu rezultāts un liela daļa vainas ir tieši Jūrmalas domei, kas gribot tikai plēst naudu, bet nedomā, ko dot pretī. Ir jau savas sarkanās līnijas, cik tālu var iet, un nu festivāla rīkotājiem mērs esot pilns, tāpēc viņi nolēmuši saraut sadarbību ar Jūrmalu. Skaidrs, ka viņi nevēlas doties projām no Latvijas, tāpēc meklē risinājumu. R. Pauls gan īsti nebija pārliecināts, vai nākamā norises vieta varētu būt Rīga, jo «Jūrmala tomēr ir Jūrmala, tai ir savi dabiskie apstākļi, kuru Rīgai nav».

Nadežda Krasovskaja nenāk no cirka mākslinieku dinastijas, kas ierasts cirka dzīvē. Māksliniece jutusi aicinājumu kļūt par daļu no cirka, sākumā gan kā gaisa vingrotāja, bet vēlāk, kad iepazinusies Andreju Tepliginu, kas pēc laika kļuva par Nadeždas vīru, kļuvusi par pērtiķu dresētāju.

Pretēji māksliniecei, viņas vīrs nāk no ģimenes, kas nodarbojas ar dzīvnieku dresēšanu. Astoņu gadu vecumā Andrejs Tepligins kopā ar tēvu sāka dresēt suņus, tomēr 12 gados pievērsies tieši pērtiķu dresūrai. Šobrīd mākslinieks ir jau paspējis apceļot kaimiņvalsti Lietuvu, gan Peru, Bolīviju un Ekvadoru, kur savus priekšnesumus rādīja 8 mēnešus.

Abi mākslinieki iepazinās cirka arēnā. Kādu dienu Andrejam vajadzēja pērtiķus, kas ir agresīvi dzīvnieki, nogādāt no manēžas līdz būrim, bet nebija neviena asistenta, kas to varētu izdarīt. Tajā laikā cirkā atradās arī viņa šī brīža sieva Nadežda, kas, nebaidoties paņēma dzīvniekus pie saitītes un aizveda.

„Dzīvnieki ļoti jūt bailes, tāpēc arī tie cilvēki, kas tajā brīdī atradās man blakus, to nespēja izdarīt. Nadežda nebaidījās, viņa ar prieku piegāja, paņēma un aizveda. Mēs visi bijām šokā, bet šobrīd redzu, ka tā bija lemts un tagad strādājam kopā,” atzīst pērtiķu dresētājs Andrejs Tepligins.

Abi mākslinieki atzīst, ka pērtiķu dresūra ir ļoti sarežģīta un zina, ka mājas apstākļos tos nevar audzināt.

„Tiem ir nepieciešama mīlestība, rūpes un regulāra dresūra. Esmu kā mamma, kas apģērbj, pabaro, lutina un baras. Rūpes par šiem dzīvniekiem nevajadzētu uzņemties cilvēkiem, kas pērtiķus vēlas kā mājdzīvniekus, jo tie tomēr ir agresīvi dzīvnieki,” stāsta Nadežda.

Programma “Cirks! Cirks! Cirks! Lielā atrakcija!” norisinās Rīgas Cirkā no 27. janvāra līdz 11. martam. Biļetes pieejamas Rīgas Cirka un Biļešu Servisa kasēs.

Referendums ir izsludināts 18. februārī, un trešdien, 8. februārī, tiek atvērti iecirkņi.

Vēlēšu iecirkņi strādās četras stundas dienā pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajā darba laikā. Šajā laikā iecirkņos varēs pieteikt balsošanu dzīvesvietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī balsošanas dienā, raksta NRA.lv.

Vēlēšanu iecirkņos varēs iepazīties arī ar tautas nobalsošanai nodoto Satversmes grozījumu tekstu un kārtību, kā izdarāma atzīme tautas nobalsošanas zīmē.

Balsot šajās dienās vēlēšanu iecirkņos nebūs iespējams, jo balsošanai atbilstoši pašreiz spēkā esošajai tautas nobalsošanas kārtībai jānotiek tikai vienu dienu.

Jau vēstīts, ka tautas nobalsošanas jautājums būs “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?”. Iespējamie atbilžu varianti būs “par” un pret”.

Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.

Šogad piešķirtais finansējums ir 65 000 lati. Pateicoties šim finansējumam, latviešu valodu bez maksas varēs apgūt 1130 rīdzinieki. Kursi notiek jau otro gadu, un pagājušajā gadā latviešu valodas prasmes apguva vairāk nekā 500 cilvēku, ziņo Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Laila Ivāna.

Viņa stāsta, ka latviešu valodu kursos ir iespēja apgūt rīdziniekiem, kuri nav bērni vai bezdarbnieki, jo tiem ir cita latviešu valodas apgūšanas programma. Bezmaksas valodas apguve pienākas tiem, kas legāli uzturas Latvijā, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kas ir deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, raksta NRA.lv.

Rīgas domes direktora biroja Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Indra Vilde ziņo, ka ir akceptēti seši projekta iesniedzēji, un katrs no tiem ir izstrādājis savu programmu, kā iemācīt latviešu valodu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs stāsta, ka rīdziniekiem par latviešu valodas apguvi ir ļoti liela interese, tādēļ tiks meklēta iespēja piešķirt papildus finansējumu šim projektam vēl līdz 100 000 latu, lai valodu pašvaldības finansētajos kursos varētu mācīties pēc iespējas vairāk cilvēku, ziņo Rīgas pašvaldības portāls.

Gadījumā, ja līdz 2012. gada beigām vēl būs iespēja pieteikties uz bezmaksas latviešu valodas kursiem, iedzīvotāji par to tiks informēti.

Abi sabiedriskie mediji sola naudu izmantot, sagatavojot informatīvus un analītiskus, nevis aģitējošus raidījumus.

«Televīzijas kolektīvs pašlaik jau gatavo raidījumus. Lielākais uzsvars būs pēcreferenduma analīze – veidosim ziņu speciālizlaidumu, kas būs līdzīgs Pēcvēlēšanu naktij,» informē LTV direktors Edgars Kots.

Viņš norādīja, ka LTV gatavo arī skaidrojošu raidījumu, kura galvenais mērķis – izklāstīt cilvēkiem, kā viņiem jārīkojas referendumā, ja vēlas nobalsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu vai arī to vēlas atbalstīt. Plānots, ka šo apmēram 13 minūšu garo raidījumu, kas jau esot praktiski gatavs, ēterā palaidīs no 13. līdz 16. februārim un rādīs 3 līdz 4 reizes dienā.

Referenduma dienā LTV1 uzmanīgi sekošot līdzi notiekošajam, un to varēs vērot trīs ziņu speciālizlaidumos pulksten 11, 14.30 un 16.30. Arī ziņu raidījumā Panorāma galvenais uzsvars būs tieši šis notikums. Līdztekus strādās arī reģionālo televīziju žurnālisti, ziņojot par situāciju reģionos. «LTV ziņu speciālizlaidums sāksies pēc nobalsošanas beigām – apmēram pulksten 22,» informē LTV ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts. Vispirms tajā paredzēts ziņu bloks, pēc tam sekos analītiskā daļa, kurā esošo situāciju izvērtēs un nākotnes prognozes izteiks politiķi, sabiedrībā pazīstami cilvēki un eksperti. Šis raidījums būs redzams arī LTV7 – ar sinhrono tulkojumu krievu valodā. Tāpat krievu valodā runājošos par aktualitātēm informēs ziņas krievu valodā pulksten 19. Arī svētdien LTV uzmanības lokā būšot referenduma rezultāti un notikumi ap to, piebilda Dz. Kolāts.

LTV ziņu vadītājs uzsvēra, ka šie raidījumi nebūs aģitējoši, bet gan maksimāli informatīvi, aprakstoši un problēmas izvērtējoši. «Taču skaidrs, ka zināmi uzstādījumi būs, jo tas skar valstiski ļoti svarīgus jautājumus. Izvērtēsim situāciju un meklēsim cēloņus tam, kas notiek un kā to novērst, lai nekas tāds vairs neatkārtotos,» teica Dz. Kolāts.

LR raidījumus par referenduma notikumiem ieplānojis ne tikai LR 1, bet arī LR2, LR3 un LR4. «Protams, jau pirms referenduma runāsim un analizēsim notiekošo, taču visintensīvāk tas notiks 18. februārī, kad jau no rīta pulksten 7, atveroties balsošanas iecirkņiem, korespondenti stāstīs par redzēto. Visas dienas garumā visos četros radio kanālos būs dzirdami referendumam veltīti raidījumi. Katram kanālam ir sava ievirze, tāpēc atšķirsies to formāts,» Neatkarīgajai teica LR direktors Jānis Siksnis.

“Es neredzu turpmākas iespējas starptautisko jauno izpildītāju konkursu Jaunais vilnis rīkot Jūrmalā. Tādēļ tuvākajā laikā mēs izskatīsim citu pasaules pilsētu kandidatūras, tajā skaitā arī Latvijas galvaspilsētu – Rīgu, kā konkursa turpmākas norises vietas kandidatūru,” raksta I.Krutojs.

“Jaunais vilnis” pērn Jūrmalā notika jau desmito reizi, raksta NRA.lv. Uz konkursu tradicionāli ierodas Krievijas estrādes un popmūzikas zvaigznes, kā arī biznesmeņi. Latvijā konkursa rīkošana izraisa pretrunīgu reakciju. Konkurss notiek krievu valodā un katru gadu tiek diezgan apspriests, vai Jūrmalai šāds pasākums ir nepieciešams. Viens no konkursa žūrijas līdzpriekšsēdētājiem tradicionāli ir komponists Raimonds Pauls.