Ikvienu uzņēmējdarbības jomu caurvij loģistika, taču šīs nozares iespējas pagaidām Latvijā izmantojam pārāk maz. Pilnvērtīgi izprotot loģistikas procesu un piegādes ķēžu iespējas un pareizi tās pielietojot, mēs varam ietaupīt daudz laika un līdzekļu. Šobrīd rodas sajūta, ka mēs neizprotam, kas... (Turpināt lasīt)
Maijā rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1.1%. Lai arī neierasti redzēt kritumu, trauksmei nav pamata. Šādu tendenci izveidojās ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-16.4%), jo siltā un sausā laika ietekmē samazinājās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās un gāzes piegāde patērētājiem.... (Turpināt lasīt)
Izaugsmes tempi apstrādes rūpniecībā pēc straujā tempu palēninājuma martā turpina atkopties, bet samērā lēni. Ražošanas apjomi maijā gada laikā auguši par 2.9%. Tādējādi 2018. gada pirmajos piecos mēnešos apstrādes rūpnieki apjomus kāpinājuši par vidēji 3.9%, salīdzinot ar šo pašu periodu... (Turpināt lasīt)
Šis priekšvēlēšanu laiks neapšaubāmi ieies vēsturē kā laiks, kad solījumu un ideju vietā sabiedrībai un politiķiem rokām bija jāmēž arī dubļi. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) paziņojums, ka tik “melnu” priekšvēlēšanu periodu, kāds tas būs šogad, Latvija vēl... (Turpināt lasīt)
Mazumtirdzniecībā pārdošanas apjomu kāpums maijā paātrinājās līdz ar vidējās temperatūras kāpumu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apjomi palielinājās par 7.0% (kalendāri izlīdzināti dati), kas ir straujāk nekā šogad kopumā (5.2%). Straujāk auga gan pārtikas (+6.5%), gan nepārtikas (+7.3%), gan arī autodegvielas... (Turpināt lasīt)
Pēc Krievijas un Saūda Arābijas paziņojuma, ka viņi ir palielinājuši ražošanu un piegādās tirgū iztrūkstošo apjomu, naftas cena noslīdēja līdz 73.74 $. OPEC un tās sabiedrotie pērn samazināja ražošanu un turpina to īstenot līdz pa šai dienai. Rezultātā globālie krājumi... (Turpināt lasīt)
Šobrīd darba tirgū pieprasīti ir zinoši un kvalificēti darbinieki, tāpēc viens no valdības uzdevumiem ir kopā ar uzņēmējiem meklēt šīs problēmas risinājumus. Šajā procesā jāiesaista arī augstākās izglītības iestādes, uzsver Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes docētāja, nodokļu eksperte Anna... (Turpināt lasīt)
Gada inflācija maijā nedaudz pieauga, tas ir saistīts ar tā saucamo bāzes efektu jeb cenu dinamiku pērn. Cenu pieaugums pret aprīli bija ļoti mērens jeb 0,3%, sezonai atbilstošs. Varēja gaidīt kaut ko drusku ļaunāku, jo pasaules tirgos aprīlī un maijā... (Turpināt lasīt)
Pēc krituma martā preču eksports aprīlī atguvās ar uzviju. Preču eksporta vērtība uzrādīja jaudīgu 15.3% pieaugumu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Galvenie eksporta izaugsmes virzītāji bija koks un tā izstrādājumi, graudaugu produkti, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces. Tomēr līdzīgi kā... (Turpināt lasīt)
Maijā vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0.3%, gada inflācijai sasniedzot 2.3%. Preču cenas auga lēnāk (1.9%) nekā pakalpojumiem (3.2%). Lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokli, alkoholu un tabaku un... (Turpināt lasīt)