Pērn vidējās darba algas izaugsme uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 8.4%, sasniedzot 1004 eiro. Salīdzinot ar 2000. gadu, kad vidējā bruto alga bija 213 eiro, pieaugums ir nepilnas piecas reizes. Algu pieaugumu... (Turpināt lasīt)
2018. gadā bruto darba samaksa pārsniedza zīmīgo 1000 eiro atzīmi un veidoja 1004 eiro. Gada laikā tā kāpusi par 8.4% jeb 78 eiro. Turklāt pieaugums bija vērojams visās jomās. Pozitīvo virzību dažādās atalgojumu grupās apliecina arī bruto darba samaksas mediānas kāpums par 9.5%,... (Turpināt lasīt)
Pērn Latvijas ekonomika pat nedaudz pārspējusi 2017.gada sniegumu un auga par 4.8%. Tas ir straujākais pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā un straujākā izaugsme Baltijas valstu starpā. Tas nozīmē, ka turpinās ienākumu izlīdzināšanās gan ar kaimiņiem, gan ar citām ES valstīm.... (Turpināt lasīt)
Pērn vidējā mēneša bruto alga pirmo reizi pārsniedza 1000 eiro, pieaugot par 8,4%. Tā ir interesanta robežšķirtne statistikas gardēžiem, taču šī sliekšņa šķērsošana, protams, nenozīmē, ka dzīve tāpēc būtu ļoti krasi mainījusies. Tas ir kārtējais datu punkts uz garas līnijas,... (Turpināt lasīt)
Pārspējot optimistiskākās prognozes un spītējot notikumiem finanšu sektorā, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4.8%. Par iespaidīgo kāpumu galvenokārt jāpateicas straujajam izrāvienam būvniecības nozarē. Atzīstamu ieguldījumu izaugsmē ir devusi informācijas un komunikāciju nozare. Šai nozarei ir labs izaugsmes potenciāls arī... (Turpināt lasīt)
2018. gads iezīmējās ar strauju ekonomikas izaugsmi un pozitīvu norišu turpināšanos darba tirgū. Straujas izaugsmes apstākļos cilvēku resurss ir īpaši zelta vērtē – aug pieprasījums pēc uzņēmumu saražotajām precēm un pakalpojumiem, bet, lai šo augošo pieprasījumu apmierinātu, uzņēmumiem darba rokas... (Turpināt lasīt)
Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu... (Turpināt lasīt)
Daudzi no patērētājiem ir saskārušies ar situāciju, kad, pērkot kādu produktu vai pakalpojumu, var apjukt, jo vairākiem zīmoliem vai precēm ir ļoti līdzīgi nosaukumi un vizuālie noformējumi. Visbiežāk šādas situācijas nav sagadīšanās, bet gan apzināta palīšana zem sveša zīmola, stāsta... (Turpināt lasīt)
2019. gada janvārī gada inflācija bijusi 3% apmērā – straujāk nekā 2018. gada decembrī, kad gada inflācijas apmērs bija 2.5%. Mēneša inflācija janvārī bijusi pēdējiem gadiem neierasti strauja, proti, 0.5%. Nevar teikt, ka tas bijis pārsteigums – pērnā gada nogalē... (Turpināt lasīt)
Eksporta izaugsmes palēnināšanos pērn varēja novērot gan preču, gan pakalpojumu pusē. Gada pēdējais mēnesis uzrādīja vienu no vājākajiem sniegumiem visa gada garumā. Gan preču, gan pakalpojumu eksportā decembrī iezīmējās mīnusi salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš. Preču eksporta vērtība samazinājās par... (Turpināt lasīt)