Lielākā daļa ekonomisko rādītāju – algas, nodarbinātību, ražošanu raksturojošie, tuvāko mēnešu un ceturkšņu laikā virzīsies vēlamajā virzienā. Bažas ir tikai par inflāciju. Patēriņa cenu indeksa pieaugums gada griezumā jūlijā nedaudz paātrinājās no jau diezgan augsta līmeņa, sasniedzot 2,8%. Salīdzinājumā ar... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecība pagaidām ir lieliski tikusi galā ar pandēmijas radīto šķēršļu joslu. Turklāt jūnijā bija tuvu, lai atkārtotu vien aprīlī uzstādīto visu laiku ražošanas apjomu rekordu. Ražošanas apjomi jūnijā pieauga par kalendāri izlīdzinātiem 10.9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 1.7% pieaugums... (Turpināt lasīt)
Jūnijā Latvijas rūpniecība pieauga par 7,6%. Apstrādes rūpniecībā apjomi palielinājās par 10,9%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 9,3%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 14,9%. Nozīmīgs produkcijas apjoma pieaugums bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs.... (Turpināt lasīt)
Pērnā gada dziļā bedre, vīrusa atkāpšanās šajā pavasarī, un ekonomikas dalībnieku strauja atgriešanās teju “normālā” dzīvē nesusi izcilus pieauguma tempus 2. ceturkšņa iekšzemes kopproduktā (IKP). Statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka šī gada 2. ceturksnī IKP kāpis par 3.7% salīdzinājumā... (Turpināt lasīt)
Covid-19 pandēmijas laiks būtiskas izmaiņas datu aizsardzības izmantošanā nav ieviesis. Tomēr šis laiks uzņēmumiem un to darbiniekiem ir izgaismojis un aktualizējis daudzus neskaidrus jautājumus juridiskajā aspektā. Pasākumi, kas veikti, lai apkarotu COVID-19 ir radījuši izteiktas bažas par sensitīvo personas datu,... (Turpināt lasīt)
Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti. Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un... (Turpināt lasīt)
Latvijas eksports maijā bija par 36,2% lielāks nekā pirms gada. Šādā lieliskā rezultātā summējas bāzes efekti, cenu kāpums, kā arī Latvijas rūpniecības sasniegtie arvien jaunie ražošanas rekordi. Eksporta mēneša summa maijā it kā atkārto pērnā gada rudens sniegumu, taču sezonāli... (Turpināt lasīt)
Ārējā tirdzniecība nenogurdama turpina doties uz priekšu. CSP publicētie dati rāda, ka Latvijas preču eksports eiro izteiksmē maijā audzis par 36.2%, savukārt preču imports bijis pat vairāk nekā uz pusi augstāks kā pirms gada (53.7%). Eksporta izaugsme bijusi ļoti plaša... (Turpināt lasīt)
Jūnijā reģistrētie dati skaidri lielākoties atspoguļo vidējā patēriņa cenu līmeņa rāpšanos ārā no pagājušajā gadā reģistrētās bedres. Gada griezumā vidējais cenu līmenis paaugstinājies par 2.7%, bet, salīdzinot ar maiju, reģistrēta vien 0.3% izaugsme. Gada griezumā vislielākais inflācijas vilcējs bija degvielas... (Turpināt lasīt)
Vairāk nekā mēnesi atpakaļ Saeima pieņēma ģimenes valsts pabalstu reformu, kas no nākamā gada paredz citādāku šī pabalsta izmaksas kārtību. Turpmāk uzsvars būs vērstsuz ģimenē konkrētajā brīdī apgādībā esošajiem bērniem, nevis bērna kārtas skaitli ģimenē, kā bijis līdz šim. Laiks... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
