Strauji augošā vidējā alga norāda uz joprojām saspringtajiem apstākļiem darba tirgū. Algu kāpumu diktē darbaspēka trūkums un nozarēm specifiskas iniciatīvas papildus tādiem ilgtermiņa algu izaugsmi virzošiem faktoriem kā strādājošo produktivitātes kāpums un inflācija. Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas... (Turpināt lasīt)
Latvija šobrīd ir lēnāk augošā Baltijas valsts. Pie tā galvenokārt vainojamas divas krīzes, kas mūs ietekmē daudz vairāk nekā abas pārējās valstis — koksnes standartproduktu cenu kritums un finanšu pakalpojumu eksporta krasā samazināšanās. Latvijā pēckrīzes periodā arī bijusi visvājākā mājsaimniecību... (Turpināt lasīt)
Tautsaimniecība šogad aug krietni lēnāk nekā pagājušajā gadā – ekonomikas pieauguma temps 2019. gada pirmajos 9 mēnešos sasniedzis tikai 2.5%, salīdzinājumā ar 4.6% pērn. Pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ekonomika augusi par 2.9%. Izslēdzot efektu, kas rodas tādēļ, ka šogad... (Turpināt lasīt)
Augstākās izglītības nozarē šobrīd aktīvi tiek diskutēts, kā nākotnē veidot augstākās izglītības iestāžu pārvaldību un vai vajadzētu ieviest augstskolu tipoloģiju. Tikpat aktuāls jautājums ir arī budžeta vietu sadale. Vieni uzsver, ka budžeta vietu skaitu nedrīkst samazināt, bet citi piedāvā ieviest... (Turpināt lasīt)
Pašlaik notiekošais mūsu valstī ir satraucošs vairāku iemeslu dēļ, un neizbēgami novedīs pie pārmaiņām, kas nozīmīgi ietekmēs mūsu valsts un tautas tālāko likteni (par to tālāk). Pozitīvi vai negatīvi – tas būs atkarīgs no mums pašiem, no mūsu izdarītajām izvēlēm.... (Turpināt lasīt)
Ja neskaita akciju indeksu kritumu oktobra sākumā, kad akciju tirgi zaudēja ap 3%, pārējais mēnesis aizritēja salīdzinoši mierīgi, ļaujot akciju tirgiem atgriezties 2019. gada virsotnēs. ASV tirgus, vērtējot dolāros, sasniedza pat visu laiku augstākos līmeņus. Šādu virzību nodrošināja vairāku risku... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, bezdarba līmenis turpina sarukt. Trešajā ceturksnī tas samazinājās līdz 6%, kas ir par veselu procentpunktu mazāk nekā gadu atpakaļ. Ņemot vērā, ka kritums vērojams arī strādājošo skaitā, varam secināt, ka bezdarba līmeņa sarukuma pamatā ir... (Turpināt lasīt)
ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, tā radītā nenoteiktība un pasaules ekonomikas bremzēšanās kopumā nelabvēlīgi ietekmē starptautiskās preču tirdzniecības apjomus. Arī Latvijā redzam vājākus eksporta un importa rādītājus. Pēdējo mēnešu uzņēmumu aptauju dati rāda, ka arvien biežāk apstrādes rūpniecības uzņēmumi par... (Turpināt lasīt)
Globālās ekonomikas perspektīvas ir konstanti vājinājušās, ko diktējusi apstrādes rūpniecības lejupslīde un atraisījušas runas par krīzes tuvošanos. Oktobra rūpniecības PMI indekss rāda, ka globālās rūpniecības aktivitāte 4. ceturkšņa sākumā ir bijusi vāja. Tomēr zināmu mierinājumu sniedz tas, apsekojumi nenorāda uz... (Turpināt lasīt)
Oktobrī gada inflācija atkāpās vēl nedaudz un sasniedza šī gada zemāko 2.3% līmeni. Preču cenu pieaugums noslīdēja līdz 1.9% (iepriekš ap 2.5-3%), tikmēr pakalpojumu cenu pieaugums noturējās pie 3%. Lielākoties gada inflāciju ir virzījušas pārtikas produktu un dzērienu cenas, kā... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
