Rūpniecība 2019. gadā kopumā nedaudz augusi, taču pagājušais gads izcēlies ar to, ka vairāk nekā pusē apstrādes rūpniecības apakšnozaru reģistrēts saražotās produkcijas apjoma kritums. Laikapstākļu ietekmē arī enerģētikā saražots mazāk, bet ieguves rūpniecības vājums visdrīzāk saistāms ar lēnāku attīstību būvniecībā.... (Turpināt lasīt)
Decembrī apstrādes rūpniecības dati bija sliktākie pērn, ražošanai gada griezumā samazinoties par 1,9%. Salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, 4.ceturksnī tā arī bija pavisam nedaudz jeb par 0,1% mazāka, bet gadā kopumā pieauga par 2%. Rūpniecības apgrozījums decembrī samazinājās... (Turpināt lasīt)
Uz nemierīga globālā fona Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par aptuveni 2.1%. Izaugsme bijusi krietni zemāka, nekā iepriekšējos pāris gados, kas saistāms ne tikai ar pasaulē valdošo neskaidrību, bet arī ar atsevišķu sektoru neveiksmēm. Gada beigas nav nesušas uzlabojumu –... (Turpināt lasīt)
Latvijas ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies. Salīdzinot ar pērnā gada beigām, IKP ir palielinājies par 1,1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni — par 0,2%. Draudošā Ķīnas ekonomikas paralīze ceļošanas ierobežojumu un uzņēmumu darba pārtraukšanas dēļ šobrīd jebkādu prognozēšanu padara gandrīz... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz joprojām diezgan strauju vidējās algas kāpumu un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pērn auga vien par 2.4% (salīdzināmās cenās), kas ir gandrīz uz pusi lēnāk nekā gadu iepriekš. Sabremzēšanās pamatā galvenokārt bija vājāks sniegums pārtikas produktu... (Turpināt lasīt)
Latvijas ostas pēdējos gados piedzīvo pārkrauto kravu apjoma kritumu. Tas ir rezultāts Krievijas pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtajam lēmumam blakus Sanktpēterburgai un Kaļiņingradai Baltijas jūras piekrastē attīstīt virkni jaunu ostu. Lai gan šobrīd rodas pamatots jautājums, kāpēc pirms 20... (Turpināt lasīt)
Šķiet, ka pasaules ekonomika ir atguvusies no pērn piedzīvotā rūpniecības nozares izraisītās lejupslīdes. Izaugsmes atgriešanās notiek izteikti piesardzīgi, bet ilgstošā politiskā nenoteiktība un piedāvājuma puses ierobežojumi samazina augšupejas potenciālu. Centrālo banku signāli par zemām procentu likmēm sniegs atbalstu, taču rada... (Turpināt lasīt)
Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, bet arī neizmantojot bankas kartes. Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas... (Turpināt lasīt)
Decembrī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pazeminājās par 0,2%. Gada inflācija decembrī pieauga no 2,1% līdz 2,3%, taču saglabājās zem 2019. gada vidējā līmeņa. 2019. gadā vidēji cenas pieauga par 2,8%, nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš (2,5%). Pērn nebija ļoti... (Turpināt lasīt)
Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018. gadu, un 17 800 cilvēki to joprojām nav samaksājuši, tāpēc tagad par katru nokavēto dienu sākta soda procentu aprēķināšana. Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne norāda, ka... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
