Šī gada februārī mazumtirdzniecības uzņēmumi kāpināja savu apgrozījumu par veseliem 5%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Mazumtirgotāju ieturētais temps februārī ir straujāks nekā vidēji 2019. gadā vai šī gada janvārī, kad apgrozījums auga vien par 1.6%. Patērētāju noskaņojums februārī bija... (Turpināt lasīt)
Vēl pirms dažām dienām Facebook vietnē kāds jokoja, sakot, ka nākamā gada bakalaura un maģistra darbu tēmas visas jomās būs par un ap Covid-19 ietekmi, uz ko noteicu, ka arī izglītības nozarē būtu daudz pētāma. Un, patiesi! Šobrīd mēs esam... (Turpināt lasīt)
Februārī cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2.3%. Precēm cenas pieauga par 1.9%, pakalpojumiem par 3.1%. Lielākā ietekme uz cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un... (Turpināt lasīt)
Preču eksports janvārī varēja dižoties ar straujāko pieaugumu pēdējo desmit mēnešu laikā, apliecinot, ka koronavīrusa simptomi tam vēl nebija sākuši izpausties. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta apgrozījums janvārī palielinājās par 7.2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.... (Turpināt lasīt)
Pasaule, kādu mēs to līdz šim pazinām, nav beigusies, bet tā ir uz laiku ir “iepauzēta”. Finanšu tirgos notiek mežonīgas svārstības, kuras atspoguļo un kuras ietekmēs tuvākās nākotnes vērtējumus par ļoti daudz ko — par pasaules ekonomikas izaugsmi, finanšu aktīvu... (Turpināt lasīt)
Patēriņa cenu pieaugums februārī saglabājās visai mērens. Gada inflācija bija 2.3% apmērā, savukārt, mēneša inflācija nepārsniedza 0.1%. Gada laikā visstraujāk cenas kāpušas pārtikas precēm, un šī preču grupa bija galvenais cenu kāpuma veicinātājs. 2020. gadā vēl joprojām turpinās cūkgaļas cenu... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecībā gads sācies “mīnusos”. Tas saistāms galvenokārt ar izlaides kritumu lielākajā nozarē – kokrūpniecībā un svārstīgajā iekārtu un ierīču remontā. Janvāra datos vēl par agru meklēt jaunā koronavīrusa ietekmi uz apstrādes rūpniecību Latvijā – bremzēšanās joprojām pagājušā gadā aktuālo... (Turpināt lasīt)
Janvārī apstrādes rūpniecības ražošanas gada izmaiņu rādītājs bija sliktākais kopš 2014.gada novembra, izlaidei samazinoties par 3,6%. Salīdzinājumā ar decembri ražošana sezonāli izlīdzinātajos datos saruka par 1,2%. Latvijas rūpniecības lielā sāpe šobrīd ir kokapstrāde. Tajā ir lielākais kritums gada griezumā kopš... (Turpināt lasīt)
Pērn bruto darba palielinājās par 7.2 %. Neto darba samaksas kāpums bija 6.8%, bet reālā alga (atņemot inflāciju) palielinājās par 3.9%. 2019. gada beigās bruto alga sasniedza 1114 eiro, bet kāpuma temps palēninājās līdz 6.9%, kas joprojām vērtējams kā augsts.... (Turpināt lasīt)
Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par 2.2%, kas ir krietni lēnāk, nekā mēs to vēlētos. Izaugsme bremzējusies, lēnāk augot investīcijām, ārējai tirdzniecībai un arī patēriņam. Nozaru griezumā stāsti ir dažādi, ar apjomu kritumiem tādās nozarēs kā transports, finanšu pakalpojumi un... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
