Gada 1. ceturksnī darba samaksa pieauga par 6,6% un sasniedza 1100 eiro. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 812 eiro. Pirmajā ceturksnī uzrādītais temps turpinās atdzist, bet sabremzēšanās varētu būt straujāka un salīdzinoši īslaicīga. Algu izmaiņas parasti reflektē situāciju ekonomikā... (Turpināt lasīt)
Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau šodien publicētajos 1. ceturkšņa rādītājos. Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir... (Turpināt lasīt)
Līdzīgi kā ekonomikas aktivitāte arī darba tirgus izjuta pirmo koronavīrusa drebuli jau pirmajā ceturksnī, neskatoties uz to, ka ar vīrusa izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi bija spēkā vien pāris pirmā ceturkšņa nedēļu. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka faktiskais bezdarba līmenis... (Turpināt lasīt)
Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts. Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos... (Turpināt lasīt)
Šā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā palēcās līdz 7,4%, ceturkšņa laikā palielinoties par 1,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem. COVID-19 situāciju darba tirgū ir sagriezis kājām gaisā un sācis pieaugt straujā tempā. Kāpums ceturkšņa laikā galvenokārt... (Turpināt lasīt)
Globālās pandēmijas turpinājums un pastāvošā nenoteiktība aprīlī nav spējušas sagriezt gada inflāciju kājām gaisā – tā noturējās pie 0 un neieslīdēja negatīvajā teritorijā. Pakalpojumu cenu pieaugums bija mazāks nekā iepriekš, bet tik un tā noturējās virs 2%, bet preču cenas... (Turpināt lasīt)
Mēs esam gudra sabiedrība, kas māk sadarboties un līdzdarboties. Par to pēdējā laikā pārliecinos bieži, redzot cilvēku atsaucību, izpratni un atbildīgo izturēšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Tiesa, sākotnēji bija laiks un iespēja mācīties no citām valstīm, pirms vēl... (Turpināt lasīt)
Aprīlī vidējais patēriņa līmenis bija nemainīgs. Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām cenu kāpumam pārtikai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un... (Turpināt lasīt)
Marta ārējās tirdzniecības dati, tāpat kā marta rūpniecības dati, rāda visai mērenu Covid-19 ietekmi. Eksporta sarukums gada griezumā bija niecīgs – tikai 0,7%. Pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo līmeni eksports pat ir audzis par 1,5%. Taču jau aprīļa datos gaidāms... (Turpināt lasīt)
Līdzīgi kā citi ekonomikas rādītāji arī eksports sagrīļojās jau martā. Tomēr pirmais ceturksnis vēl izskatījās diezgan labi, ņemot vērā labo sniegumu gada pirmajos divos mēnešos. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība martā samazinājās par 0.7%, salīdzinot ar... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
