Otrais ceturksnis eksportā iesākās drūmi. Koronavīruss, ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi un liela nenoteiktība bija pārņēmuši mūsu tirdzniecības partnervalstu ikdienu. Gan traucējumi piegāžu ķēdēs, gan pieprasījuma kritums nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību. Arī Latvijas mazā, atvērtā ekonomika to sajuta. Centrālās statistikas pārvaldes... (Turpināt lasīt)
Patēriņa cenas maijā samazinājās par 0.6% – tātad, maijs bijis pirmais mēnesis kopš 2016. gada, kad reģistrēts patēriņa cenu kritums gada griezumā, jeb deflācija. Kamēr pakalpojumu cenas, kaut ar vārguma pazīmēm, tomēr noturēja pozitīvas pārmaiņas, preču cenas ienira dziļākos mīnusos,... (Turpināt lasīt)
Maijā vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kritumam par transportu, mājokli, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai, restorānu un... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums. Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju... (Turpināt lasīt)
Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī, tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto. Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir... (Turpināt lasīt)
Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2.9% pret pagājušo ceturksni, un par 1.5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Aprīlis bija līdz šim visdrūmākais krīzes punkts, maijā daudzos aspektos redzama pakāpeniska atkopšanās. Taču... (Turpināt lasīt)
Latvijas IKP 1.ceturksnī samazinājās par 1,5% gada griezumā un par 2,9% ceturkšņa griezumā. Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina. Nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko... (Turpināt lasīt)
Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%. Pārtikas preču tirdzniecība samazinājās par 3,5%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, samazinājās par 14,9%. Autodegvielas noiets samazinājās par 5,3%.Mazumtirdzniecības apjoma kritums bija gaidāms, taču tas ir izrādījies daudz mērenāks, jo īpaši uz... (Turpināt lasīt)
Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2.9% pret pagājušo ceturksni, un par 1.5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Aprīlis bija līdz šim visdrūmākais krīzes punkts, maijā daudzos aspektos redzama pakāpeniska atkopšanās. Taču... (Turpināt lasīt)
Koronavīrusa radītais trieciens uzņēmumu apgrozījumam liek uzņēmumiem meklēt iespējas sarauties, lai pārlaistu vīrusa krīzi. Viena no parasti nozīmīgām izdevumu pozīcijām ir darbaspēka izmaksas. Lai tās samazinātu, uzņēmumiem jāizšķiras, vai griezt bonusus un pamatalgu, vienoties par darba stundu samazināšanu, sūtīt darbiniekus... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
