Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un... (Turpināt lasīt)
Iepriekšējā Saeima aizliedza reklamēt patēriņa kreditēšanu, izņemot gadījumus, kad tas notiek kredīta devēja vai starpnieka telpās, to interneta mājaslapā vai mobilajā lietotnē, kā arī personīgi uzrunājot iespējamo klientu klātienē vai telefoniski. Izņēmums attiecas arī uz pasta vai elektroniskajiem sūtījumiem patērētajiem,... (Turpināt lasīt)
Preču eksports eiro izteiksmē janvārī saruka jau otro mēnesi pēc kārtas. Eksporta vērtība samazinājās par 0.6% jeb 6 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērno janvāri. Eksporta kritums galvenokārt koncentrējās divās produktu grupās, proti, turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju (-41 miljons eiro), kā... (Turpināt lasīt)
Šī gada februārī gada inflācijas temps bijis 2.9%, šādā ātrumā augot gan preču, gan pakalpojumu cenām. Gada inflācijas rādītāji šobrīd atbilst sagaidītajai patēriņa cenu dinamikai – tuvu 3% gada pirmajos mēnešos ar lejupejošu tendenci no gada vidus līdz gada beigām.... (Turpināt lasīt)
Šā gada februārī vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0.1%, gada inflācija sasniedza 2.9%. Gada laikā lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi 2019. gada janvārī pieauguši par 3.6% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tas ir caurmērā līdzīgs ātrums kādā ražošanas apjomi tika kāpināti vidēji mēnesī pērn. Joprojām starp izaugsmes virzītājiem izteikti dominē kokrūpniecība, savukārt pārtikā turpinās stagnācija.... (Turpināt lasīt)
Ja gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, tad veselības ministre Ilze Viņķele, stājoties amatā, uzsvēra, ka plāno panākt divu grozu principa atcelšanu, ieviešot vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no... (Turpināt lasīt)
Ministru kabinets februāra izskaņā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu. Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šogad maijā, bet pirms tam likumprojektam jāgūst atbalsts Saeimā. Šajā laikā... (Turpināt lasīt)
Pērn vidējās darba algas izaugsme uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 8.4%, sasniedzot 1004 eiro. Salīdzinot ar 2000. gadu, kad vidējā bruto alga bija 213 eiro, pieaugums ir nepilnas piecas reizes. Algu pieaugumu... (Turpināt lasīt)
2018. gadā bruto darba samaksa pārsniedza zīmīgo 1000 eiro atzīmi un veidoja 1004 eiro. Gada laikā tā kāpusi par 8.4% jeb 78 eiro. Turklāt pieaugums bija vērojams visās jomās. Pozitīvo virzību dažādās atalgojumu grupās apliecina arī bruto darba samaksas mediānas kāpums par 9.5%,... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
