Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, bezdarba līmenis turpina sarukt. Trešajā ceturksnī tas samazinājās līdz 6%, kas ir par veselu procentpunktu mazāk nekā gadu atpakaļ. Ņemot vērā, ka kritums vērojams arī strādājošo skaitā, varam secināt, ka bezdarba līmeņa sarukuma pamatā ir... (Turpināt lasīt)
ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, tā radītā nenoteiktība un pasaules ekonomikas bremzēšanās kopumā nelabvēlīgi ietekmē starptautiskās preču tirdzniecības apjomus. Arī Latvijā redzam vājākus eksporta un importa rādītājus. Pēdējo mēnešu uzņēmumu aptauju dati rāda, ka arvien biežāk apstrādes rūpniecības uzņēmumi par... (Turpināt lasīt)
Globālās ekonomikas perspektīvas ir konstanti vājinājušās, ko diktējusi apstrādes rūpniecības lejupslīde un atraisījušas runas par krīzes tuvošanos. Oktobra rūpniecības PMI indekss rāda, ka globālās rūpniecības aktivitāte 4. ceturkšņa sākumā ir bijusi vāja. Tomēr zināmu mierinājumu sniedz tas, apsekojumi nenorāda uz... (Turpināt lasīt)
Oktobrī gada inflācija atkāpās vēl nedaudz un sasniedza šī gada zemāko 2.3% līmeni. Preču cenu pieaugums noslīdēja līdz 1.9% (iepriekš ap 2.5-3%), tikmēr pakalpojumu cenu pieaugums noturējās pie 3%. Lielākoties gada inflāciju ir virzījušas pārtikas produktu un dzērienu cenas, kā... (Turpināt lasīt)
Gada inflācija pēdējo divu mēnešu laikā ir krasi samazinājusies. Vēl augustā tā bija 3,2%, turklāt tad izpalika sezonai raksturīgais cenu kritums pret jūliju, kas bija viegli biedējoši, jo iepriekš ko tādu pieredzējām nekustamo īpašumu burbuļa laikā. Tieši 3,2% gada inflācija... (Turpināt lasīt)
Oktobra vidū plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē iekļauts likumprojekts, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu arī pamatskolu klasēs un liegt darboties skolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Skaidrojot šobrīd jau atcelto ieceri,... (Turpināt lasīt)
Šī gada trešā ceturkšņa laikā ekonomika ir augusi par 0.7% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir nedaudz lēnāk nekā otrā ceturkšņa laikā, bet joprojām tas ir diezgan labs izaugsmes temps. Gada laikā jeb šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar... (Turpināt lasīt)
Tādi nepārdomāti politikas lēmumi kā tirdzniecības tarifu paaugstināšana un Breksits nelabvēlīgi ietekmē ne tikai pasaules ekonomikas izaugsmi un starptautiskās tirdzniecības plūsmas, bet arī mazo un atvērto Latvijas ekonomiku. Līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs vājinās pieprasījums pēc Latvijā... (Turpināt lasīt)
Septembrī gada inflācija sasniedza 2.6%. Precēm cenas pieauga par 2.4%, pakalpojumiem par 3%. Lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kāpumam ar mājokli, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholam, tabakai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem... (Turpināt lasīt)
Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne norāda, ka šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina... (Turpināt lasīt)
(0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5)Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
