Konservatīvā partija vēlēšanās ir ieguvusi pārliecinošāko uzvaru pēdējo 30 gadu laikā un Boriss Džonsons būs tas, kurš stūrēs Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Vēl atlikušas sadalīt 5 vietas, taču konservatīvie ir nodrošinājuši 361 vietu parlamentā, kas ir ērts vairākums... (Turpināt lasīt)
Eksportam šogad nav klājies viegli. Ja pērn preču eksporta vērtība auga par turpat 10%, tad šī gada desmit mēnešos redzam vien vārgu 0.6% pieaugumu, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Oktobra dati ar 0.5% kāpumu iezīmē līdzīgas tendences kā gadā kopumā.... (Turpināt lasīt)
Ārējie apstākļi Latvijas eksportam oktobrī bija vieni no nelabvēlīgākajiem šajā izaicinājumiem pilnajā gadā. Oktobris bija īpaši slikts mēnesis Vācijas rūpniecībai. Tas bija skarbs arī Latvijas mašīnbūvei, kura līdz šim braši pretojās nozares globālās krīzes ietekmei. Oktobrī diezgan dramatiski bija Igaunijas... (Turpināt lasīt)
Novembra inflācijas dati liecina, ka gada laikā cenas ir kāpušas vien par 2.1%, kas ir zemākais inflācijas rādītājs pēdējā pusotra gada laikā. Mēneša laikā cenas sarukušas par 0.3%. Novembrī ir turpinājis samazināties preču cenu pieaugums (līdz 1.8%), kamēr pakalpojumu cenu... (Turpināt lasīt)
Mēģinājumi salikt visas Latvijas skolas skaitļu rāmjos ir šaura domāšana. Skaitļi skolēnu daudzumā vai attālumā līdz skolai ne vienmēr ir izšķiroši. Centieni visu salikt Excel tabulās diemžēl liecina par tuvredzību politikas plānošanā, stāsta Salas vidusskolas direktore Sanita Madalāne. Viņa vada... (Turpināt lasīt)
Latvijas apstrādes rūpniecība šogad aug lēni, pirmajos desmit mēnešos palielinot ražošanu par 2,6%, bet oktobrī gada griezumā – par 1,8%. Gan pasaules ekonomikas vispārējais vājums, gan meža nozares satricinājumi visu laiku uztur risku, ka gada izmaiņu temps paies “zem nulles”.... (Turpināt lasīt)
Uzvirmojušās krīzes gaidas un izaugsmes bremzēšanās ir ietekmējusi uzņēmēju noskaņojumu un attīstības plānus ne tikai Latvijā. Taču mūsu veiktās aptaujas norāda, ka izmaiņas noskaņojumā ir nebūtiskas, jo, lai arī izaugsmes tempi sabremzējas, situācija ir tālu no kritiskās. Turklāt darba tirgus,... (Turpināt lasīt)
Strauji augošā vidējā alga norāda uz joprojām saspringtajiem apstākļiem darba tirgū. Algu kāpumu diktē darbaspēka trūkums un nozarēm specifiskas iniciatīvas papildus tādiem ilgtermiņa algu izaugsmi virzošiem faktoriem kā strādājošo produktivitātes kāpums un inflācija. Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas... (Turpināt lasīt)
Latvija šobrīd ir lēnāk augošā Baltijas valsts. Pie tā galvenokārt vainojamas divas krīzes, kas mūs ietekmē daudz vairāk nekā abas pārējās valstis — koksnes standartproduktu cenu kritums un finanšu pakalpojumu eksporta krasā samazināšanās. Latvijā pēckrīzes periodā arī bijusi visvājākā mājsaimniecību... (Turpināt lasīt)
Tautsaimniecība šogad aug krietni lēnāk nekā pagājušajā gadā – ekonomikas pieauguma temps 2019. gada pirmajos 9 mēnešos sasniedzis tikai 2.5%, salīdzinājumā ar 4.6% pērn. Pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ekonomika augusi par 2.9%. Izslēdzot efektu, kas rodas tādēļ, ka šogad... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
