Eksporta izaugsme jūlijā vēl aizvien bija spēcīga, neskatoties uz pieaugošo tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu un ar to saistīto nenoteiktību, kā arī izaugsmes palēnināšanos eiro zonā šogad. Preču eksports eiro izteiksmē bija par 8.3% (CSP dati) lielāks nekā pērnā... (Turpināt lasīt)
Augustā gada inflācija sasniedza 2.8%. Lielākā ietekme patēriņa cenām augustā bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokli, alkoholu, tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Turpmākajos mēnešos... (Turpināt lasīt)
Augustā gada inflācija nedaudz pakāpusies, salīdzinot ar jūliju, sasniedzot 2.8% atzīmi. Inflācijas paātrinājumu augustā noteicis alkoholisko dzērienu un augļu cenu kāpums, savukārt no vēl straujāka kāpuma atturēja lēnāks pieaugums degvielas, apģērbu un pakalpojumu cenās. Gada inflācija augustā auga straujāk galvenokārt... (Turpināt lasīt)
Latvieši Eiropas Zinātņu un Mākslu akadēmijā Eiropas Zinātņu un Mākslu akadēmija ir salīdzinoša jauna, tā dibināta 1990. gadā, taču prestiža. Tā tapusi laikā, kad bruka dzelzs priekškars un Eiropas zinātnieki varēja sākt pilnvērtīgi sadarboties. Lai kļūtu par tās locekli, ir... (Turpināt lasīt)
Naftas tirgus šogad atrodas neliela piegādes deficīta apstākļos (-0.5 miljoni barelu). Tas saglabāsies arī turpmākos divus gadus – 2019. gadā -0.2 miljoni barelu un 2020. gadā -0.2 miljoni barelu. Saūda Arābija un Krievija ieguvi uzturēs ļoti augstā līmenī, taču OPEC... (Turpināt lasīt)
Ekonomikas attīstības gaita šī gada 2. ceturksnī ir izrādījusies vēl spēcīgāka nekā sākotnējā vērtējumā. Izaugsmes paātrinājums sezonāli neizlīdzinātajos datos ir vēl spēcīgāks, sasniedzot 5,3%, pretstatā 4,0% 1. ceturksnī. Savukārt bremzēšanās izlīdzinātajos datos – mazāka, no 4,9% līdz 4,4%. Var gandrīz... (Turpināt lasīt)
Pārskatītie dati uzrāda vēl straujāku izaugsmi 2.ceturksnī nekā operatīvie dati. Proti, Latvijas ekonomika bija par 5.3% lielāka nekā pērn 2.ceturksnī. Tā ir straujākā izaugsme Baltijā, un, prognozējams, arī gada kopumā Latvijas ekonomika būs visstraujāk augošā. Jāatgādina tomēr, ka daļēji tik... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības pieaugums šogad ir ar lejupejošu tendenci. Ja februārī ražošana vēl kāpa par 7,7% gada griezumā, tad jūlijā tikai 1,2%. Tas ir vājākais kāpums kopš 2016. gada aprīļa, turklāt rezultāti ir ļoti kontrastaini. Divām šī gada “zvaigžņu” nozarēm —... (Turpināt lasīt)
Sabiedrības apmierinātība ar dzīvi pieaug kopā ar strādājošo skaita un iedzīvotāju ieņēmumu kāpumu – šogad būtiski straujāk par inflāciju aug gan vidējā darba samaksa, gan arī vidējā pensija. Augošā pirktspēja nāk par labu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuru pārdošanas apjomi šī gada... (Turpināt lasīt)
Latvijas ekonomika šogad turpinās veiksmīgi attīstīties, kaut nozaru dalījumā tā ir kļuvusi mazāk vienmērīga. Par galveno virzītājspēku kļuvusi būvniecības nozare. Nenoteiktības ietekme, kas saistīta ar ABLV banku 2018. gada sākumā, ir bijusi nenozīmīga. Tālāks reālo ienākumu pieaugums nodrošina pamatu noturīgam... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
