Tādi nepārdomāti politikas lēmumi kā tirdzniecības tarifu paaugstināšana un Breksits nelabvēlīgi ietekmē ne tikai pasaules ekonomikas izaugsmi un starptautiskās tirdzniecības plūsmas, bet arī mazo un atvērto Latvijas ekonomiku. Līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs vājinās pieprasījums pēc Latvijā... (Turpināt lasīt)
Septembrī gada inflācija sasniedza 2.6%. Precēm cenas pieauga par 2.4%, pakalpojumiem par 3%. Lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kāpumam ar mājokli, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholam, tabakai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem... (Turpināt lasīt)
Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne norāda, ka šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina... (Turpināt lasīt)
Cenu pieauguma temps septembrī ir piebremzējies, un gada inflācija ir noslīdējusi līdz 2,6%. Salīdzinot ar augustu, cenas pieauga tikai par 0,1%. Mēneša griezumā cenas samazinājušās gan pārtikas precēm, gan pakalpojumiem. Toties cenas ir kāpušas nepārtikas precēm, galvenokārt, apģērbam un apaviem.... (Turpināt lasīt)
Vakar ASV akcijas noslēdzās pozitīvā teritorijā pēc krituma dienas laikā aptuveni par 1%. Tirgus sašūpoja ziņas, ka ASV apstrādes rūpniecības ISM indekss no 49.1 augustā septembrī noslīdējis līdz 47.8, kas ir otrais kritums pēc kārtas un zemākais rādījums kopš 2009.... (Turpināt lasīt)
Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība pagājušā nedēļā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Ja raugāmies uz izmaiņām, ko... (Turpināt lasīt)
Darbaspēka trūkums, strauji augošās darbaspēka izmaksas, pasaules ekonomikas izaugsmes un attiecīgi ārējā pieprasījuma vājināšanās – šāds izaicinājumu vezums jau kādu laiku ir mūsu eksportētāju dienaskārtībā. Tomēr neskatoties uz grūtībām, preču eksporta vērtība jūlijā spēja nedaudz atgūties pēc krituma jūnijā un... (Turpināt lasīt)
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem augustā gada inflācija sasniedza 3,2%, kas ir augstāk nekā vidēji 2018. gadā, bet 2019. gadā ierindojas tikai trešajā vietā pēc aprīļa un maija augstajiem rādītājiem. Straujākais cenu kāpums novērots alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (5,6%), pārtikai... (Turpināt lasīt)
Pretēji negatīvajam noskaņojumam ārpusē apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā turpina augt. Šī gada jūlijā tie auguši par 1.3%, salīdzinot ar pērno jūliju. Visstraujāk uz priekšu traucās elektrisko iekārtu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas... (Turpināt lasīt)
Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī sabremzējās līdz 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tās galvenā lokomotīve ir mājsaimniecību patēriņš. Investīcijas un eksports arī sekmē izaugsmi, bet to loma mazinās. Paredzams, ka gada otrajā pusē izaugsmes tempi būs nedaudz labāki galvenokārt... (Turpināt lasīt)
(Vēl nav vērtēts)Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
