autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Blogi

Gašpuitis: Ekonomikas spēks turpina deldēt bezdarbu

Bezdarba līmenis Latvijā 3. ceturksnī no 7,9% ir sarucis līdz 7,2% un ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada sākuma. Gada noslēdzošajos mēnešos uzlabojumi darba tirgū palēnināsies ierasti spēcīgo sezonālo aspektu dēļ. Sava nozīme būs arī ierobežojumiem un nenoteiktībai attiecībā uz... (Turpināt lasīt)

Strautiņš: Darba tirgus ir ekonomikas trenažieris

Iepazīšanās ar darbaspēka apsekojuma datiem liek uzdot divus jautājumus, kuri uz mēles ir bijuši jau ilgāku laiku – “kas patiesībā notiek darba tirgū?” un “ko darīt?”. Pirms iedziļināšanās skaitļos uz pirmo jautājumu var vispārīgi atbildēt – par darba tirgū notiekošo... (Turpināt lasīt)

Strautiņš: Ekonomika palīdzēs tiem, kas paši sev palīdzēs

Kā vēsta ātrie un diemžēl arī ļoti īsie IKP dati, ko publicēja Statistikas pārvalde, 3. ceturksnī kopprodukts gada griezumā pieauga par 4,8%. Savukārt attiecībā pret iepriekšējo ceturksni pieaugums bija vājš, tikai 0,3%. Rezultāts ir sliktāks par gaidīto. Līdz šim pieejamie dati... (Turpināt lasīt)

Gašpuitis: Iegūtā imunitāte pret vīrusu ļaus ekonomikai turpināt augt

Šā gada 3. ceturksnī Latvija IKP pieauga par 4,8%, ko ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 1,3% un pakalpojumu nozarēs par 6,1%. Labs izaugsmes temps bija gaidāms, ko savlaicīgi uzrādīja pozitīvās tendences ekonomikas sektoros mēneša datos. Tam bija arī atbilstoši nosacījumi,... (Turpināt lasīt)

Zorgenfreija: Ekonomikas izaugsme – mazāk spēcīga nekā gaidīts

Gada trešajā ceturksnī Latvijā vīruss bija pakāpies malā, taču ekonomikas izaugsme bija zemāka nekā gaidīts. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka šī gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kāpis par 0.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati),... (Turpināt lasīt)

Paegle: Minimālo VSAOI sistēmas dēļ mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada... (Turpināt lasīt)

Strautiņš: No inflācijas sargā filozofija un rīcība

Septembrī gada inflācija sasniedza 4,8%. Aizvadīto divu gadu vidējā inflācija joprojām ir ļoti mērena jeb 2,25%. Arī šis rādītājs ir jāņem vērā, jo pērn rudenī bija deflācija, bet algu kāpums turpinājās. Pirms šobrīd notiekošā cenu lēciena Latvijā bija cenu stabilitātes... (Turpināt lasīt)

Gašpuitis: Maz cerību kavēt inflācijai sasniegt jaunas virsotnes

Septembrī Latvijas patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 4,8%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam par mājokli, transportu un pārtikai, kā arī apģērbam un apaviem un veselības aprūpei. Mājsaimniecību budžetiem veidojas ļoti izaicinošs laiks, kad... (Turpināt lasīt)

Strautiņš: Rūpniecību apdraud pasaules asinsrites traucējumi

Latvijas rūpniecība joprojām aug, bet globālā vide kļūst mazāk labvēlīga. Turpinās jau leģendārās piegādes ķēžu spazmas. Arī nākotnes kopējā pieprasījuma bilde veidojas ne tik labvēlīga kā šī gada pavasarī. Taču apstrādes rūpniecība ir un būs viena no sekmīgākajām nozarēm ekonomikā... (Turpināt lasīt)

Jansons: Dzīve finanšu pratības trūkumā – nomākta un stresa pilna

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās. Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ... (Turpināt lasīt)