Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī, tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto. Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir... (Turpināt lasīt)
Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2.9% pret pagājušo ceturksni, un par 1.5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Aprīlis bija līdz šim visdrūmākais krīzes punkts, maijā daudzos aspektos redzama pakāpeniska atkopšanās. Taču... (Turpināt lasīt)
Latvijas IKP 1.ceturksnī samazinājās par 1,5% gada griezumā un par 2,9% ceturkšņa griezumā. Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina. Nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko... (Turpināt lasīt)
Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%. Pārtikas preču tirdzniecība samazinājās par 3,5%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, samazinājās par 14,9%. Autodegvielas noiets samazinājās par 5,3%.Mazumtirdzniecības apjoma kritums bija gaidāms, taču tas ir izrādījies daudz mērenāks, jo īpaši uz... (Turpināt lasīt)
Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2.9% pret pagājušo ceturksni, un par 1.5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Aprīlis bija līdz šim visdrūmākais krīzes punkts, maijā daudzos aspektos redzama pakāpeniska atkopšanās. Taču... (Turpināt lasīt)
Koronavīrusa radītais trieciens uzņēmumu apgrozījumam liek uzņēmumiem meklēt iespējas sarauties, lai pārlaistu vīrusa krīzi. Viena no parasti nozīmīgām izdevumu pozīcijām ir darbaspēka izmaksas. Lai tās samazinātu, uzņēmumiem jāizšķiras, vai griezt bonusus un pamatalgu, vienoties par darba stundu samazināšanu, sūtīt darbiniekus... (Turpināt lasīt)
Gada 1. ceturksnī darba samaksa pieauga par 6,6% un sasniedza 1100 eiro. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 812 eiro. Pirmajā ceturksnī uzrādītais temps turpinās atdzist, bet sabremzēšanās varētu būt straujāka un salīdzinoši īslaicīga. Algu izmaiņas parasti reflektē situāciju ekonomikā... (Turpināt lasīt)
Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau šodien publicētajos 1. ceturkšņa rādītājos. Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir... (Turpināt lasīt)
Līdzīgi kā ekonomikas aktivitāte arī darba tirgus izjuta pirmo koronavīrusa drebuli jau pirmajā ceturksnī, neskatoties uz to, ka ar vīrusa izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi bija spēkā vien pāris pirmā ceturkšņa nedēļu. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka faktiskais bezdarba līmenis... (Turpināt lasīt)
Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts. Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos... (Turpināt lasīt)
(5.00 out of 5) (5.00 out of 5)
(0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5)Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
