Budžeta studiju vietas saruks
Nākamajā studiju gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno finansēto budžeta vietu skaitu augstskolās samazināt no 26 193 uz 23 669. Ministrija to skaidro ar to, ka turpmāk studiju vietu apmaksās nevis par 85% kā līdz šim, bet pilnā apmērā. Studenti un augstskolu vadība gan norāda, ka tas nav gluži tā, jo izmaksas par mācībām ir lielākas, nekā IZM to aprēķinājusi.
«Budžeta vietu finansēšanai paredzēto līdzekļu apjoms nākamajā studiju gadā nekļūs mazāks, bet pieejamā summa sadalīta, lai pilnā apmērā segtu studiju vietas izmaksas. Līdz šim valsts vienu studiju vietu finansēja par 85%, atlikušo daļu līdzfinansēja augstskolas. Nepilnā apmērā piešķīra naudu 26 193 vietām, bet nākamgad ar to pilnībā apmaksās 23 669 studiju vietas. Papildus katra augstskola, izvērtējot savas iespējas un studiju maksu, var finansēt studijas no pašas izglītības iestādes līdzekļiem,» skaidro IZM, norādot, ka ministrija ar augstskolām slēdz vienošanos, kas paredz gan valsts, gan augstskolas finansētās studiju vietas. Tādējādi kopējais no valsts un pašu augstskolu finansēto studiju vietu skaits neatšķirsies: 2015. gadā – 26 296 studiju vietas, bet 2016. gadā – 26 143 studiju vietas.
IZM plāns rāda, ka studiju programmās (bakalaura, maģistra, doktora) procentuāli vislielākais budžeta vietu skaits atvēlēts inženierzinātnēm, būvniecībai un ražošanai – 29,97%, tām seko humanitārās zinātnes un māksla – 15,37%, veselības aprūpe un sociālā labklājība – 14,58%, dabaszinātnes, sociālās zinības, komerczinības un tiesību joma – 12,36%, matemātika un informācijas tehnoloģijas – 11,21%. Bet pēdējās trijās vietās ir izglītība – 7,16%, pakalpojumi – 6,34% un lauksaimniecība – 3,01%.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Ilva Grigorjeva NRA.lv situāciju nesauc par ideālu. Pirmām kārtām esot svarīgi, lai šīs šķēres neskartu jau studējošos un viņiem paredzētās stipendijas. IZM un Rektoru padome gan solījusi, ka tā nenotiks. LSA lūgusi izvērtēt arī iespēju naudu, kas nav izmantota studiju kreditēšanai, novirzīt stipendijām. I. Grigorjeva vērš uzmanību arī uz to, ka vienas studiju vietas izmaksas patiesībā ir augstākas, nekā to izskaitļojusi IZM – 1300 eiro. LSA neatkarīgi veiktie aprēķini rādot, ka vidēji tie ir 1800 eiro. It sevišķi skaitļi atšķiras tehniskajās jomās, kur izmanto lielāku metariāli tehnisko bāzi. LSA arī uzsver: tā kā šī ir liela reforma, svarīgi jau laikus informēt iesaistītās puses par tālākajiem soļiem.
Augstskolas vēl nesteidz ar secinājumiem. Liepājas universitātes rektora v. i. Māra Zeltiņa teic, ka vēl nevar novērtēt, kāds būs rezultāts IZM ieviestajām izmaiņām, jo tām esot gan pozitīvas tendences, gan ir neskaidri jautājumi. No vienas puses – aprēķins pilnā mērā neatbilstot patiesajām izmaksām, lai nodrošinātu studiju kvalitāti, no otras puses – ir labi, ka valsts godīgi pasakot, cik ir iespējams finansēt.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), kura ir Veselības ministrijas pārziņā, kopējais budžeta vietu skaits ir tikai audzis. Nākamajā studiju gadā tās būs 3047, informē RSU pārstāvis Edijs Šauers. Viņš norāda, ka RSU ir aicinājusi uz godprātīgu un taisnīgu valsts budžeta vietu pārskatīšanu sociālajās zinātnēs atbilstoši augstākās izglītības iestāžu piedāvātājai studiju programmu kvalitātei un to starptautiskajiem akreditācijas vērtējumiem (studiju vietu piešķiršana RSU realizētajām sociālajām zinātnēm)
Aisma Orupe
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
