Buceniece: Strādājot no mājām pandēmijas laikā, produktivitāte cieš
Koronavīruss ir sagriezis kājām gaisā visu pasauli un ieviesis pamatīgas izmaiņas mūsu ikdienas gaitās un ieradumos. Iedzīvotāji retāk iziet ārpus mājas, un daļai sabiedrības mainījies arī strādāšanas veids – no ierastajām darba vietām birojos bija jāpārceļas pie virtuves galdiem mājās. Turklāt pārmaiņas notika gluži vai vienas nakts laikā. Līdz ar to pandēmija ir radījusi augsni lielam attālinātā darba eksperimentam. Swedbank sadarbībā ar Snapshots veiktā aptauja liecina, ka, lai gan, strādājot no mājām pandēmijas apstākļos, būtiskas darbinieku daļas produktivitāte krīt, gudra attālinātā un klātienes darba kombinācija nākotnē varētu uzlabot gan darbinieku labsajūtu, gan darba efektivitāti.
Protams, ne visiem ir iespēja strādāt attālināti, ir jāņem vērā arī nozares un uzņēmuma specifika. CSP dati rāda, ka otrajā ceturksnī gandrīz piektā daļa darbinieku strādāja attālināti – visbiežāk finanšu un apdrošināšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī izglītības jomās. Trešajā ceturksnī līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu attālināti strādājošo skaits samazinājās uz pusi. Tomēr gada nogalē saslimstības pieauguma un stingrāku ierobežojumu ietekmē, visticamāk, daudzi atkal ir atsākuši strādāt no mājām.
Swedbank sadarbībā ar Snapshots decembra sākumā aptaujāja 700 strādājošos, kas kopš marta ir kaut nedaudz strādājuši no mājām. Aptaujas rezultāti rāda, ka to respondentu īpatsvars, kas attālināti strādā regulāri – vismaz dažas reizes nedēļā vai pat biežāk – pieauga vairāk nekā divas reizes un sasniedza 74%. Pārējie aptaujātie attālināti strādāja retāk. Lielai daļai respondentu tā bija jauna pieredze.
Nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas aptaujāto uzskata, ka viņu darba efektivitāte un labsajūta – radošums, stresa līmenis, apmierinātība ar darbu, darba un privātās dzīves līdzsvars – nav mainījusies. Savukārt starp tiem, kas novēroja izmaiņas, bija vienlīdz daudz tādu, kam ar darbu saistītais stresa līmenis un apmierinātība ar darbu pieauga un kam samazinājās. Aptaujāto vidū radošums drīzāk uzlabojās, bet darba un privātās dzīves līdzsvars drīzāk pasliktinājās. Diemžēl arī produktivitāte drīzāk cieta: trešā daļa juta savas darba efektivitātes kritumu, salīdzinot ar 15% aptaujāto, kas norādīja uz uzlabojumu.
Aptaujātie, kam jau bija pieredze ar darbu no mājām pirms pandēmijas, retāk novēroja darba efektivitātes kritumu nekā tie, kam attālinātais darbs bija jaunums. Tas nozīmē, ka laiks mums dod iespēju mācīties un pielāgoties. Viens no galvenajiem iemesliem produktivitātes kritumam aptaujas dalībnieku skatījumā ir nepietiekama sadarbība un mijiedarbe ar kolēģiem. To minēja 62% aptaujāto. Pētījumi rāda, ka zināšanu pārnese un jaunu ideju radīšana daudz labāk notiek klātienes komunikācijā. Šis ir viens no attālinātā darba trūkumiem, ko nevaram novelt uz pandēmiju un ko ir visgrūtāk vērst par labu. Tomēr, domājot jau par nākotnes perspektīvām, attālinātā darba kombinēšana ar darbu no tradicionālās darba vietas varētu būt produktīvs kompromiss.
Vēl viens iemesls produktivitātes kritumam, ko uz savas ādas izjūt aptuveni puse aptaujāto, ir nepieciešamība paralēli darbam veikt arī mājsaimniecības darbus. Šis faktors vismaz daļēji varētu zaudēt savu nozīmību brīdī, kad bērni atgriezīsies skolās un bērnudārzos. Savukārt 40% respondentu efektīvam darbam traucē nepietiekams darba aprīkojums, programmatūra, kā arī lēns internets. Ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem darba devējs lielu daļu šo problēmu var itin viegli novērst.
Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ražīguma kritumu visvairāk izjūt strādājošie ar zemākiem ienākumiem, iedzīvotāji Latgalē, kā arī ģimenes ar bērniem. Interesanti, ka, neskatoties uz to, ka sievietes parasti ir tās, kas vairāk laika velta mājas lietām un bērnu pieskatīšanai, tieši vīriešu produktivitāte, strādājot attālināti pandēmijas laikā, ir pasliktinājusies biežāk nekā viņu kolēģēm. Tas, šķiet, apstiprina tautā izplatīto uzskatu par sievietēm kā labākām “multitāskerēm”.
Aptuveni 40% respondentu ir novērojuši nostrādāto stundu skaita pieaugumu. Tas, iespējams, bija viens no veidiem, kā strādājošie centās kompensēt produktivitātes kritumu. Tai pat laikā aptuveni piektā daļa aptaujāto strādāja mazāk.
No tiem 15% aptaujāto, kas, neskatoties uz visiem attālinātā darba izaicinājumiem, novēroja pozitīvas pārmaiņas savā darba efektivitātē, uzzinājām, kas tiek uzskatīti par galvenajiem iemesliem produktivitātes kāpumā. Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto pie pozitīvajiem aspektiem minēja laika ietaupījumu, patīkamāku darba vidi un elastīgāku darba laiku. Tie strādājošie, kas novēroja uzlabojumu apmierinātībā ar darbu un radošumā, daudz biežāk spēja uzlabot savu efektivitāti un otrādi. Tas vedina domāt, ka darbinieku labsajūta ir būtisks priekšnoteikums produktivitātes celšanai.
Pāreja uz attālinātu darba režīmu notika ļoti strauji, un strādājošiem bieži vien nebija iespējas izvēlēties, vai viņi vēlas strādāt no mājām. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto dotu priekšroku apvienot darbu no mājām ar darbu birojā/ darbavietā. Tādējādi, visticamāk, daļa iedzīvotāju bija spiesta no mājām strādāt ievērojami vairāk, nekā to būtu velējusies. Turklāt vecākiem darbs no mājām nereti ir jāapvieno ar bērnu pieskatīšanu un/ vai mācīšanu, ņemot vērā to, ka skolas un dažkārt arī bērnudārzi pandēmijas laikā ir slēgti. Arī tādas sociālās distancēšanās blaknes kā mazāk iespēju satikt un samīļot savus radus un draugus, mazāk izklaides un atpūtas iespēju, kā arī mazāk iespēju ceļot ir kaitējušas kopējam noskaņojumam. Šie pandēmijas radītie apstākļi pavisam noteikti nelabvēlīgi ietekmējuši ražīgumu, un to loma būtu ievērojami mazāka normālos laikos.
Skaidrs, ka, pandēmijai atkāpjoties, liela daļa darbinieku atgriezīsies savās darba vietās. Biroji nepaliks tukši. Tomēr šajā laikā esam uzzinājuši daudz vairāk par iespējām, ko piedāvā attālinātais darbs. Arī izaicinājumi ir skaidri. Ar tiem tiekot galā, normālos nevis pandēmijas apstākļos darbs no mājām kombinācijā ar darba vietas apmeklēšanu klātienē var uzlabot darbinieku apmierinātību un darba rezultātus. Turklāt tas ietaupa izmaksas gan darba devējiem, gan arī pašiem darbiniekiem. Tas var būt arī instruments, ar kuru vismaz daļēji uzlabot darba tirgus efektivitāti un risināt darbaspēka trūkuma problēmu. Elastīgāka darba pieeja var darba tirgū ievilkt vairāk cilvēku. Plašākam attālinātajam darbam ir arī potenciāls mazināt reģionālās atšķirības.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
