Buceniece: Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās vēl krīzi nesola
Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī sabremzējās līdz 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tās galvenā lokomotīve ir mājsaimniecību patēriņš. Investīcijas un eksports arī sekmē izaugsmi, bet to loma mazinās. Paredzams, ka gada otrajā pusē izaugsmes tempi būs nedaudz labāki galvenokārt gan tādēļ, ka būs vairāk darba dienu. Tādējādi šogad kopumā ekonomikas izaugsme gaidāma ap 2.8%.
Šobrīd ekonomikā valdošās vēsmas ir labvēlīgas uz vietējo patēriņu vērstam biznesam, kas vēl vismaz tuvākos pāris ceturkšņus varēs baudīt augošās iedzīvotāju pirktspējas augļus. Par iedzīvotāju finansiālās labsajūtas uzlabošanos liecina ne tikai dati par straujo algu pieaugumu, kuru varenāku uz papīra padara aplokšņu algu legalizācija, bet arī aptaujās izteiktais iedzīvotāju vērtējums par savu finanšu situāciju, pilnās tirdzniecības centru stāvvietas un piepildītās ēstuves. Arī statistika liecina par augošu pievienoto vērtību tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs. Saņēmusies, šķiet, nekustamo īpašumu nozare. Noturīgais optimisms un augošie ienākumi joprojām kompensē sarūkošo iedzīvotāju skaitu, kas nenoliedzami tālākā nākotnē vietējam biznesam ir izaicinājums.
Šobrīd ar lielākajiem izaicinājumiem gan sastopas preču eksportētāji, pārsvarā apstrādes rūpnieki un preču pārvadātāji. Ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā otrajā ceturksnī ir bijis ļoti pieticīgs. Savukārt transporta sektorā otrajā ceturksnī – kritums Arī nākamajos ceturkšņos šīm nozarēm neklāsies viegli. ASV un Ķīnas duelī cieš reālā ekonomika – uzņēmumi un iedzīvotāji. Ir sākuši sarukt starptautiskās tirdzniecības apjomi. Pasaules ekonomikā nākamgad gaidāms zemākais pieaugums kopš 2009. gada. Eiropā lielākais zaudētājs ir Vācija, kuras ekonomika ir tuvu krīzei. Izaugsme bremzējas arī citos Latvijai nozīmīgos galamērķos – pārējās Baltijas valstīs (te gan lielākā bremzēšanās vēl priekšā), Skandināvijā un Breksita nenoteiktības nomocītajā Apvienotajā Karalistē. Latvijas ražotāji ziņo par sarūkošiem eksporta pasūtījumiem. Tas viss liecina par to, ka tuvākajā nākotnē daudziem uzņēmumiem mūsu ekonomikā būs jāsadzīvo ar apgrozījuma kritumu.
Visstraujāk otrajā ceturksnī auga lauksaimniecības nozare (+24.5%!). Arī gada otrajā pusē šajā nozarē gaidāms labs pieaugums, ņemot vērā labvēlīgos laikapstākļus, kas ir nodrošinājuši labākas ražas nekā iepriekšējos divos gados. Otrajā pusgadā graudaugu realizācija ārpus Latvijas robežām varētu dot nelielu atspaidu eksportam un pārvadājumiem. Savukārt pērnā gada ātrākais sprinteris, būvniecība, apjomus jau drīzāk notur, nevis audzē un cer uz iespējami ātrāku Rail Baltica projekta realizāciju, kas gan rokās tik ātri doties vēl negrib.
Nākamgad pasaules ekonomikas bremzēšanās un nenoteiktības nelabvēlīgie efekti sasniegs kulmināciju – eksports vēl vairāk vājināsies, un, pieaugot uzņēmumu un iedzīvotāju piesardzībai, lēnāk augs arī patēriņš un investīcijas. Tā rezultātā ekonomikas izaugsme Latvijā noslīdēs līdz 2%. Iespēja, ka ekonomikā tuvākā gada laikā iestāsies krīze ir pieaugusi, tomēr tā joprojām ir zema. Gaidāms, ka pasaules ekonomika sāks pamazām atgūties 2021. gadā, kas palīdzēs atgūt spēkus arī Latvijas ekonomikai.
Agnese Buceniece, Swedbank Galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja
