Buceniece: Ekonomikā temperatūra pieaug, bet līdz saules dūrienam vēl tālu
Pēc CSP apkopotajiem datiem iekšzemes kopprodukts šī gada otrajā ceturksnī auga par 4% (sezonāli neizlīdzināti dati) gada izteiksmē, kas ir tikpat strauji kā gada sākumā. Izaugsmi uzrādīja gandrīz visas nozares, izņemot finanses un apdrošināšanu, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu. Finanšu sektora kritumu (-8.6%) noteica nerezidentu segmenta samazināšanās. Savukārt operācijās ar nekustamo īpašumu (‑0.2%) neredzam aktivitātes pieaugumu, jo, kā liecina aptaujas, iedzīvotāji vēl nav gatavi iegādāties mājokļus. Tomēr šī situācija varētu uzlaboties nākamajā gadā.
Otrajā ceturksnī ekonomikas galvenais vilcējs joprojām bija preču un pakalpojumu eksporta sektors. Apstrādes rūpniecība turpināja iepriecināt ar nedaudz lēnāku, bet aizvien labu 7.1% pieaugumu. Samazinoties kravu pārvadājumiem, lēnāk auga arī transports un uzglabāšana (+3.0%). Spējais algu kāpums (mēneša vidējā neto darba samaksa palielinājās par 7.8% otrajā ceturksnī) un iedzīvotāju ekonomiskā noskaņojuma uzlabošanās nodrošināja mājsaimniecību patēriņa un iekšzemes tirdzniecības sektora kāpumu. Līdz ar straujāku Eiropas Savienības fondu ieplūdi un lielu tirdzniecības centru būvniecību (IKEA, Akropole) otrajā ceturksnī straujāk auga investīciju aktivitāte (+26.1%) un būvniecība (+15.9%).
Attiecībā uz iekšzemes kopprodukta apjomu vēl nedaudz atpaliekam no pirmskrīzes augstākā punkta, bet šī gada laikā to, visticamāk, sasniegsim. Pašlaik par vispārēju ekonomikas pārkaršanu gan runāt nav pamata. Vēl neredzam būtisku aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū un kreditēšanu. Tomēr negatīvu demogrāfisko tendenču un emigrācijas rezultātā karsējas darba tirgus, kas rada bažas. Tuvākos pāris gadus ekonomika augs par aptuveni 4%, bet līdz ar pasaules biznesa cikla nobriešanu izaugsmes temps palēnināsies 2019. gadā.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
