Buceniece: Ārējais pieprasījums turpina sildīt eksportu, bet cik ilgi vēl?
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču eksporta vērtība augustā pieauga par 8.5%, bet preču imports turpināja iepriekšējos mēnešos uzņemto straujo tempu un palielinājās par 21.2% gada izteiksmē (neizlīdzināti dati). Eksporta vērtības kāpums turpina iepriecināt. Tas iet roku rokā ar apstrādes rūpniecības spēcīgo izaugsmi un augošo ārējo pieprasījumu. Kāpuma temps ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar gada pirmo pusi, bet ir gana spēcīgs. Savukārt importa vērtības pieauguma tempi ir paātrinājušies, atspoguļojot augošo iekšzemes pieprasījumu, kā arī, visticamāk, kāpumu re-eksportā. Jāņem vērā, ka arī cenu pieaugums salīdzinājumā ar pērno gadu ir veicinājis ārējās tirdzniecības vērtības palielināšanos.
Vislielāko devumu eksporta izaugsmē augustā nodrošināja koks un tā izstrādājumi (+15.6% gada izteiksmē). Lielākais kāpums eiro izteiksmē bija uz Igauniju un Vāciju, bet uz Lielbritāniju bija vērojams samazinājums – Brexit sekas dara savu. Nozīmīgs kāpums bija vērojams arī naftas produktos (lielu daļu veido re-eksports), kur lielu lomu spēlēja augstākas cenas efekts. Ja raugāmies uz pārtiku un lauksaimniecības precēm, tad te neatlaidīgi uz priekšu skrien dzērienu eksports un joprojām galvenais virziens ir Krievija (+190%). Arī importa pusē dzērienu kāpums ir iespaidīgs (+92%), kas liek secināt, ka daļu ievestās produkcijas vedam atkal ārā, tātad re-eksportējam. Savukārt graudu eksports ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar pērno gadu. Lielās lietavas un plūdi ir negatīvi ietekmējuši graudaugu ražu
Augustā preču importa vērtības pieaugumu galvenokārt nodrošināja iekārtas un mehānismi, pārtikas un lauksaimniecības produkti, kā arī minerālprodukti. Pieaugums pirmajās divās preču grupās, visticamāk, liecina par investīciju aktivitātes, kā arī mājsaimniecību patēriņa palielināšanos. Savukārt minerālproduktu vērtības kāpumu veicina augstākas cenas.
Kamēr ārējais pieprasījums turpina stabili augt, uzņēmumiem tiek nodrošināti labvēlīgi priekšnoteikumi eksporta apjomu audzēšanai. Tomēr jāņem vērā, ka potenciāls būtiski kāpināt ražošanas apjomus pamazām izsīkst, jo ražošanas jaudu noslodze jau ilgāku laiku ir vēsturiski augstā līmenī. Uzņēmējiem kļūst grūtāk atrast darbiniekus, augošās algas un augstā konkurence arvien vairāk sāk saspiest peļņas maržas, apdraudot konkurētspēju. Daļa uzņēmēju jau sekmīgi investē efektivitātes palielināšanā, tomēr maz ir tādu, kas investē būtiskā jaudu palielināšanā. Tieši šī iemesla dēļ tik spēji eksporta apjomus ilgstoši audzēt nevarēsim un, visdrīzāk, jau šī gada nogalē redzēsim lēnāku eksporta kāpumu.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
