Brīdina par “trekno gadu” pazīmēm ekonomikā; koalīcija sola izvērtēt riskus
Latvijas ekonomikā parādās “trekno gadu” pazīmes, tāpēc jāgatavojas iespējamajām sekām, preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais. Solot izvērtēt iespējamos riskus, valdības koalīcijas partneri šādu apgalvojumu noliedz.
Kā žurnālistiem norādīja Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš, jābūt piesardzīgiem, lai neveidotos “treknajiem gadiem” līdzīga situācija. “Ja Fiskālās disciplīnas padome nāks klajā ar oficiālu slēdzienu, tad valdībai un Saeimai būs jāizvērtē visi šādā dokumentā minētie iespējamie riski,” uzsver Bērziņš.
Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piebilst, ka daļēji varētu piekrist FDP vērtējumam. Pēc viņa sacītā, ņeemot vērā zemu bezdarba līmeni, algas varētu augt vēl ātrāk. Kopumā gan situācija, viņa skatījumā, ir atšķirīga no treknajiem gadiem.
“Valdībai ir mazs ārējais parāds, bet valdības budžeta deficīts tiek kontrolēts,” piebilda ministrs.
Fiskālās disciplīnas padome ceturtdien informēja par apstiprinājumu Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozēm, norādot, ka tās kopumā ir reālistiskas. Vienlaikus makroekonomikas prognozes apstiprināja aizdomas par ekonomikas “uzsilšanu”, kas prasa īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, tajā skaitā rezervju veidošanu, valsts parāda samazināšanu, nevis fiskālu ekspansiju. Padome atzīmē, ka Valdība katru gadu izmanto visas iespējamās atkāpes no Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā -0,5% budžeta mērķa.
“Makroekonomiskā vide ir labvēlīga visiem tirgus dalībniekiem, bet darba tirgus apstākļi ir īpaši labvēlīgi tieši darba ņēmējiem. Tas liecina par potenciālām grūtībām cilvēkresursu piesaistē un iespējamu darba tirgus uzsilšanu. Būtiska problēma veidojas arī attiecībā uz darba samaksu publiskajā sektorā. Finanšu resursu trūkums var radīt atalgojuma plaisu salīdzinot ar privāto sektoru un grūtības piesaistīt darbiniekus jau tuvākajos gados,” stāsta Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. “Jārēķinās arī ar makroekonomiskajiem riskiem, kad ekonomika var pāriet no uzkaršanas fāzes uz atdzišanas fāzi.”
Padomes biedrs Andžs Ūbelis atzīmē: “Fiskālo risku deklarāciju nepieciešams būtiski pilnveidot. Risku ietekmes jāvērtē līdzsvaroti, t.i. piemērojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās metodes. Esošajam deklarācijas formātam jau ir zināms briedums, un ir labs brīdis atjaunot to atbilstoši svaigākajām fiskālo risku novērtēšanas metodēm. Būtu jāapsver atteikšanās no plašas simetrijas principa piemērošanas. Tiek pieņemts, ka tas pats notikums, kas vienā gadā rada zaudējumus budžetam, nākamajā var atkal nest papildu ieguvumus. Tomēr pieredze lielākoties rāda ko citu, – neskatoties uz to, ka ir izdevies ietaupījums, – tas tiek iztērēts.”
“Valdība nolēmusi 2019. gadam neveidot fiskālo rezervi, lai mazinātu deficītu, kas veidojas nodokļu reformas dēļ (0,5% no iekšzemes kopprodukta), pat neskatoties uz ļoti labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem. Šāds lēmums ir vērtējams negatīvi, jo ir pretrunā ar pretcikliskas fiskālās politikas principiem,” uzsver Andžs Ūbelis.
Jau vēstīts, ka uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.
Foto: Gellinger/https://pixabay.com/en/users/Gellinger-201217/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
