Baltic Screen: Dombrovska ideja par Parex – izšķērdēt vēl 100 miljonus

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izvirza ideju, ka pēc Parex bankas sadalīšanas tās pārpalikusī sliktā daļa no 2012.–2013. gadā gaidāmās maksātnespējas varētu izvairīties, valstij kā bankas īpašniecei to no kredītiestādes pārveidojot par fondu.

Šī bez starptautiskā finanšu konsultanta rakstiska atzinuma tapusī ideja, kuru saskaņā ar premjera pārstāves atzīto nav oficiāli akceptējis pat Ministru kabinets, faktiski nozīmē, ka paslepus tiek plānota vēl vismaz 100 miljonu valsts ieguldītu latu nenovēršama zaudēšana.

Ko paredz premjera pieļāvums

Pēc tam, kad Neatkarīgā publiskoja valdības slepenībā turētos Parex restrukturizācijas starptautiskā konsultanta Nomura International bankas restrukturizācijas plānus, V. Dombrovskis ir mēģinājis noliegt konsultanta veiktos aprēķinus, kas akceptēti arī Ministru kabineta sēdē.

Nomura aprēķini rāda, ka pēc labās bankas nodalīšanas AS Parex banka kapitāls jau 2015. gadā kļūs negatīvs, “jo kopējie zaudējumi pārsniedz sākotnējo 118 miljonu latu kapitālu iepretim 2012. gadam”, turklāt tas notiks pat gadījumā, ja “Valsts kasei pirms 2015. gada netiek veiktas atmaksas”.

Tas savukārt nozīmē, ka jau 2012. vai, vēlākais, 2013. gadā bankas kapitāls neatbildīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīviem un Parex banka kā kredītiestāde būs jāpasludina par maksātnespējīgu un likvidējamu.

Premjers pēc šīs informācijas publiskošanas publiski mēģināja ignorēt šos aprēķinus un secinājumus, kas atrodami viņa paša vadītā Ministru kabineta izskatītajos un akceptētajos Nomura rakstiskajos secinājumos.

V. Dombrovskis turpināja apgalvot, ka pārpalikusī “risinājuma banka” (saukta arī par slikto banku) būs patstāvīga un finansiāli stabila vienība un nekādā gadījumā nekļūs maksātnespējīga.

Vienlaikus Ministru prezidents vairākiem medijiem publiski paziņoja, ka esot pieļaujams risinājums risinājuma banku pārveidot fondā: tādā gadījumā arī negatīvs kapitāls vēl nebūtu par iemeslu šā veidojuma atzīšanai par maksātnespējīgu un likvidējamu. V. Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne Baltic Screen apliecināja, ka “premjers tiešām izteica šādu pieļāvumu. Tas gan nav fiksēts nevienā MK lēmumā”.

Nejēdzīgi tiks izšķērdēti 100 miljoni

Taču šāda Nomuras neizteikta risinājuma īstenošana nozīmē to, ka Latvijas valsts zaudējumi saistībā ar Parex banku tiek palielināti vēl par apmēram 100 miljoniem latu – šādu summu paredzēts ieguldīt risinājuma bankas kapitālā.

Kā zināms, lai gan iepriekš izteikti arī pieņēmumi, ka valstij būtu izdevīgāk esošo Parex banku pārveidot par labo banku, bet visus mazlikvīdos un problemātiskos aktīvus nodalīt atsevišķā fondā, Ministru kabinets ir izšķīries par visu labo aktīvu nodalīšanu jaunā bankā un problemātisko aktīvu atstāšanu esošajā Parex bankā.

Ja tiek īstenota V. Dombrovska ideja pārpalikušo Parex banku kādā brīdī pārveidot par fondu, atsakoties no bankas licences un līdz ar to arī stingrajiem normatīvo aktu nosacījumiem, tas nozīmē, ka pretēji pašreizējam valdības lēmumam faktiski tomēr tiek plānots īstenot fonda variantu.

Tomēr ir viena būtiska starpība: ja, tūlīt veidojot fondu, nebūtu nepieciešamības tā kapitālā ieguldīt aptuveni 100 miljonus latu valsts naudas, tad, pašlaik paliekot pie divu banku versijas un slikto banku tikai vēlāk pārveidojot fondā, šie 100 papildu miljoni ir jāiegulda. Turklāt, kā rāda Nomura aprēķini, līdz 2015. gadam tie jau būs iztērēti un valstij faktiski nebūs atgūstami.

Līdz ar to šo ideju par dīvainu uzskata pat atsevišķas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) saistītas amatpersonas. “No formālā viedokļa raugoties, īpašnieki ar savu mantu var rīkoties kā vien patīk, tajā skaitā – reorganizēt sev piederošu kapitālsabiedrību no bankas par vienkāršu SIA vai jebko citu,” Baltic Screen skaidroja viena no šīm amatpersonām, kas nevēlas savu viedokli publiski konfrontēt ar vadības paustajiem uzskatiem.

Taču svarīgs, pēc šīs amatpersonas domām, ir arī valsts līdzekļu saprātīgs izmantojums: “Ja gala mērķis, kā mēs tagad redzam no premjera izteikumiem, ir fonda izveidošana, tad šo mērķi ir iespējams realizēt tūkstošiem reižu lētāk, ja fondu izveido tūlīt. Tā kā akcionārs ir valsts, uz to attiecas likums Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, tostarp pants, kas nosaka, ka rīcībai ar valsts naudu un mantu jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.”

Tas nozīmē – ja kļūs skaidrs, ka atbildīgās amatpersonas ar Ministru prezidentu priekšgalā jau pašlaik gatavojas bankas problemātiskos aktīvus nākotnē uzticēt fondam, taču uz dažiem gadiem tos paturēt zem bankas jumta, tiesībsargāšanas iestādēm var būt pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek gatavota 100 miljonu latu nevajadzīga izšķērdēšana.

Privatizācijas aģentūra: plāns tiešām pastāv

Par to, ka šāds plāns pastāv, liecina arī Privatizācijas aģentūras – oficiālās valsts kapitāla turētājas Parex bankā – atbildes uz jautājumu, vai, ņemot vērā, ka Nomura uz valdības sēdi sagatavotajos dokumentos pārpalikušās sliktās bankas pārveidošana fondā nav pieminēta, Privatizācijas aģentūra ir šādu scenāriju izstrādājusi patstāvīgi vai arī saņēmusi kādus norādījumus no Ministru prezidenta vai kādas citas amatpersonas.

Sniedzot oficiālo skaidrojumu, aģentūras sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš apliecināja, ka pārpalikusī Parex banka, kurā valsts būs papildus ieguldījusi vēl aptuveni 100 miljonus latu, “saglabās stabilu kapitālu vismaz 3–4 gadus” – tātad pat īsāku laika periodu nekā līdz 2015. gadam, kad saskaņā ar Nomura aprēķiniem bankas kapitāls būs pilnībā noēsts un kļuvis negatīvs. Savukārt, ja būtu vēlme Parex kredītiestādes statusu saglabāt ilgtermiņā, tam būšot nepieciešami atkal jauni ieguldījumi.

Neatbildot uz jautājumu, kur un kā izstrādāts un apstiprināts (ja apstiprināts) šāds scenārijs, Privatizācijas aģentūra arī apliecina, ka tiešām pastāv paslepu plāns Parex banku pārveidot par fondu ar visiem bankas kapitālā ieguldītajiem valsts 100 miljoniem latu – “vecā banka kā banka darbojas līdz brīdim, kamēr kapitāla pietiekamība atbilst FKTK prasībām”, turklāt “nav nepieciešams risinājuma bankas uzdevumu veikšanai tai ilgtermiņā nodrošināt kredītiestādes statusu”.

Vēl joprojām par šo lietu turpina klusēt gan Einara Repšes vadītā Finanšu ministrija, gan Irēnas Krūmanes un Jāņa Brazovska vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, taču pēdējās dienās arī tās netieši apliecinājušas, ka patiešām realitātei atbilst gan publiskotie Nomuras aprēķini, gan informācija par plānu virzīt pārpalikušo Parex banku uz iespējamu likvidācijas situāciju, lai to pēc 100 miljonu valsts ieguldījuma zaudēšanas pārveidotu par fondu.

Finanšu ministrija tās valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska personā oficiāli apliecinājusi, ka tās rīcībā esošā informācija pilnībā atbilstot tām atbildēm, kuras jau sniegusi Privatizācijas aģentūra. Arī FKTK, gan īpaši norādot, ka komisija neesot Parex restrukturizācijas plāna izstrādātāja, atzīst – centralizētā atbildība par publiski paužamo informāciju esot deleģēta valdības izveidotās darba grupas vadībai.

Premjers samelojies: pircēju tiešām nav

Tikmēr aizvien skaidrāks kļūst, ka, neraugoties uz amatpersonu publiskajiem paziņojumiem, arī izveidojamajai labajai bankai vēl joprojām nav neviena kaut cik nopietna potenciāla pircēja.

“Bankas iespējamo pircēju interese ir daudz plašāka, nekā tas iekļauts Nomura prezentācijā, informācijas publiskošanu ierobežo ar iespējamiem pircējiem noslēgtās konfidencialitātes vienošanās, kas ir spēkā līdz lēmuma pieņemšanai. Lēmums par bankas restrukturizācijas modeli ir veicinājis investoru interesi,” – tā apgalvo V. Dombrovskis.

Šādu informāciju premjers publiski pauž, neraugoties uz to, ka valdības izskatītajā Nomura analīzē skaidri norādīts, ka ne no vienas kredītiestādes vai finanšu grupas nav saņemts skaidrs un pārliecinošs vēstījums par interesi iegādāties no Parex bankas atdalāmo labo banku. “Daži spēlētāji izrāda maigu interesi,” – tas ir viss, ko saistībā ar bankas restrukturizāciju Ministru kabinetam spējis ziņot restrukturizācijas konsultants.

Turklāt Nomura dokumentu paketē “pašreizējā potenciālo pircēju visumā” kā iespējamākie pircēji nosauktas finanšu struktūras, kas lielākoties pietiekami skaidri paziņojušas par savu neieinteresētību vai arī par Parex banku interesējušās ilgi pirms bankas kraha 2008. gada beigās.

Nu premjera publisko apgalvojumu neatbilstību reālajai situācijai oficiāli apliecinājusi arī Privatizācijas aģentūra. “Vairāki investori līdz šim ir izteikuši juridiski nesaistošu interesi iegādāties Parex bankas atsevišķas daļas,” – šādu patieso situāciju iezīmē aģentūras oficiālā atbilde uz jautājumu, vai tiešām visa interese, kas izteikta par labās bankas pirkšanu, ir atspoguļota Nomura prezentācijā ar raksturojumu “daži spēlētāji.