Balso bez galvas

 Šodien Rīgas dome balsoja par sabiedriskā transporta biļešu cenu politiku. Domei bija jāpieņem lēmums par 109,5 miljonu eiro Rīgas nodokļu maksātāju naudas pielietojumu, un deputātu pienākums ir rūpēties, par šīs naudas jēdzīgu izmantošanu.

2012.gada pārskatā par Rīgas attīstības programmas un stratēģijas ieviešanu varējām lasīt, ka nevienlīdzības rādītājs – Džini koeficients – Rīgā ir 34,3%. Tas rāda Eiropas Savienības pilsētai neraksturīgu un nepieņemami augstu nevienlīdzības līmeni. Rīgas deputātu lēmumi var nevienlīdzību Rīgā mazināt, atstāt nemainīgu vai palielināt. Vistiešākajā veidā to ietekmē lēmums par atlaižu noteikšanu Rīgas sabiedriskajā transportā. Arī tā ir daļa no sociālās politikas un deputātu pienākums ir rīdzinieku šodienas un nākotnes interesēs piedāvāt jēdzīgu un atbildīgu politiku.

Jo pretējā gadījumā mēs nekādā veidā netuvosimies Rīgas stratēģijas 2030 izvirzītajam mērķim: Rīga – Ziemeļeiropas metropole. Tā ir ābeces patiesība: Ziemeļeiropas pilsētas lepojas ar vismazāko nevienlīdzības līmeni.

109,5 miljoni – tāda ir šodienas lēmuma ietekme uz Rīgas 2014.gada budžetu. Salīdzinājumam atgādināšu, ka tā ir gandrīz ceturtā daļas no nākamajā gadā plānotajiem Rīgas pilsētas ieņēmumiem. Mums ir jāraugās, lai šī nauda tiktu jēdzīgi un sociāli atbildīgi izlietota..

Ir apsveicami, piemēram, ka daļa no šīs naudas aizies, lai turpinātu sabiedriskā transporta atlaides pensionāriem. Vidējā vecuma pensija valstī ir 188 latu, tāpēc var apgalvot, ka šis atlaides mazinās nevienlīdzību. Tāpat nevienlīdzību Rīgā mazinās atlaides daudzbērnu ģimenēm, pedagogiem, kuru darbs iepretim viņu darba nozīmīgumam, ir nesamaksāts, vēl vairākām iedzīvotāju grupām. Taču šodien Rīgas domes deputātiem tika likts priekšā pagalam dīvains piedāvājums: 50% atlaidi piemērot visiem iedzīvotājiem līdz 75 gadiem, kas Rīgā deklarējušies vai maksā nekustamā īpašuma nodokli.

Tātad šo atlaidi saņems arī mans paziņa Jānis, kas IT biznesā strādādams mēnesī pelna pusotru tūkstoti latu. Līga, biznesa konsultante, kas nopelna reizēm 1000, bet reizēm arī 3000 latu. Mana radiniece Andra, kuras atalgojumu gan es nezinu, nesen man teica, ka viņai šāda piesolītā atlaide ne tikai nav vajadzīga, bet viņai būtu kauns to saņemt. Būsim godīgi, arī Rīgas domes deputāti bez šīs atlaides ļoti labi var iztikt.

Jo jābūt aklam, lai neredzētu, ka labu daļu no minētajiem 109,5 miljoniem, kurus kārtējo reizi tiek gatavots bezatbildīgi iemest «Rīgas satiksmes» melnajā caurumā, var izlietot atbildīgi – tā, lai mazinātu Džini koeficientu vai nevienlīdzību, lai Rīga attīstītos Ziemeļeiropas, nevis Latīņamerikas virzienā.

109,5 miljoni ir gandrīz septiņas reizes vairāk nekā Rīgas dome plāno izmaksāt sociālajos pabalstos un vairāk, nekā viss labklājības departamenta budžets. Tas ir gandrīz piecas reizes vairāk, nekā 2014.gadā no pašvaldības budžeta paredzēts tērēt pedagogu algām. Atgādināšu, ka pēc krīzes pedagogiem nav pat iepriekšējā līmenī atjaunotas ikmēneša piemaksas. Tas ir gandrīz 10 reizes vairāk, nekā no pašvaldības budžeta 2014.gadā paredzēts tērēt pirmskolas pedagogu atalgojumam, kuru algas ir nepieņemami mazas.

Tas ir 25 reizes vairāk, nekā pašvaldība paredzējusi privāto bērnudārzu finansējumam, kaut arī finansējuma palielinājums šajā jomā varētu elastīgi risināt apkaunojošo Rīgas bērnudārzu rindu problēmu.

Bet labāk atalgotos un motivētos pedagogos, pieejamos bērnudārzos ir ieinteresēti gan manis minētie Jānis, Līga un Andra, gan arī pensionāri, jo tas nozīmē, ka nākamā paaudze būs labāk izglītota un tādejādi mazāk pakļauta nabadzības riskam. Finansējuma palielinājums šīm jomām, nevis atlaižu piešķiršana tiem, kas bez tām var labi iztikt, liecinātu par atbildīgu Rīgas domes sociālo politiku.

Nu varētu vēl piebilst, ka 109,5 miljoni ir 656 reizes vairāk, nekā pieticīgais finansējums velotransporta attīstības programmas nodrošinājumam Rīgā, kaut arī ar katru gadu aizvien vairāk riteņbraucēju cenšas izlauzties cauri gājēju un mašīnu plūsmām.

Kā jau minēju, daļa no atlaidēm, kas uzskaitītas Rīgas domes lēmuma paskaidrojuma rakstā, ir pamatota, jo sociālais atbalsts nonāk pie tiem, kam tas ir nepieciešams. Savukārt nodokļu naudas izšķērdēšana, tuvina Rīgu populisma, nevis Ziemeļeiropas pērlei. Tā ir bezatbildīga sociālā politika.

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Ģimene no Smiltenes brauc uz teātri Rīgā, jo tas atrodas viņu valsts galvaspilsētā. Pensionāre no Kuldīgas brauc uz Stradiņu slimnīcu Rīgā, jo tā atrodas viņas valsts galvaspilsētā. Jaunieši no Jelgavas brauc uz izstādi Rīgas biržā Rīgā, jo tā atrodas viņu valsts galvaspilsētā. Viņi te ir gaidīti, jo tā ir Latvijas valsts galvaspilsēta. Latvijas valsts vienotība būtu jāciena un jāstiprina gan Rīgas deputātiem, gan Rīgas satiksmes kapitāldaļu turētājam Nilam Ušakovam.

Raksta pamatā runa, nolasīta Rīgas domes ārkārtas sēdē 2013.gada 19.novembrī