Augļi un dārzeņi – tirgus trumpis
Pētījumu kompānijas TNS Latvia pētījums par Latvijas patērētāju noskaņojumu liecina, ka cilvēki jaunajos tirgus apstākļos maina ikdienas ieradumus, piemēram, mazāk laika pavada tirdzniecības centros. Viņu dzīves uztverē un rīcībā sāk dominēt individuālisms, iedzīvotāji labprāt aizstaigā uz tirgu, kur var izcilāt, apskatīt un nogaršot preci, nemaz nerunājot par kaulēšanās iespējām.
Publicists Ēriks Hānbergs atzīst, ka viņš uz tirgu aiziet ne tikai iepirkties, bet arī pastaigāties. “Tirgus man vienmēr ir paticis kā vieta, kas aktīvi pulsē, kur var aprunāties, ja ir noskaņojums. Ja ne, tevi netraucē neviens tajā cilvēku daudzumā, jo esi autonoms,” viņš saka. Viņam ir savas tirgotājas zivju un gaļas paviljonā, pie kurām publicists iepērkas. “Tas ir kā aiziet pie labiem kaimiņiem,” atzīst ilggadējais tirgus kunde. Zināms, ka tirgum līkumu nemet arī Latvijas zināmākie pavāri Mārtiņi – Rītiņš un Sirmais.
Kvalitāte un cena
Liela daļa pircēju diezin vai būs tik romantiski noskaņoti kā Ē. Hānbergs, viņi tirgū lielākoties meklē pēc lētākas un labākas produkcijas. Tomēr šo stereotipu ātri vien apgāž Rīgas Centrāltirgus pārdevēja Tatjana, kas tirgo dārzeņus un ogas. Viņa ir novērojusi: “Cilvēki negrib lētu preci, visvairāk pērk dārgos tomātus un zaļumus, arī ogas labi iet. Dīvaini, bet gurķus gan nez kāpēc īsti vēl nepērk.” Tomēr pēdējos trīs gadus, kā liecina TNS Latvia pētījums, tieši svaigi dārzeņi savās pozīcijās turas stabili un pieprasījums pēc tiem nav krities.
Eiropas Komisijas apsekojumu un analīzes dienesta Eurobarometer dati liecina, ka produkta kvalitāte Baltijā ir visbūtiskākā un gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju produkta cenu atzīst par būtisku, izvēloties pirkumu. Te nu, izvērtējot cenu piedāvājumu, Centrāltirgum konkurents varētu būt veikalu tīkls Maxima. Tomēr tirgus plusi sezonas laikā noteikti ir dārzeņi, augļi un ogas, jo šo produktu klāstu un kvalitāti nespēj izkonkurēt neviens veikals. Lielveikalos dārzeņus un augļus piegādā ne tikai no Latvijas, parasti tie ir lielražošanā audzēti, bet tirgū iespējams izvēlēties, piemēram, agri no rīta lasītus tomātus vai gailenes. Turklāt Centrāltirgū piena paviljonā 18 tirdzniecības vietas atvēlētas vietējām zemnieku saimniecībām, kas piedāvā pašu gatavotu lauku piena produktu produkciju: sviestu, krējumu, biezpienu, sierus, pienu.
Tirgū augļu piedāvājums paredzēts arī katra maciņa biezumam – no augstākā labuma jeb ekstra šķiras augļiem līdz 2. šķirai. Izplatītākā ir 1. šķira, tāpēc tie ir mazliet dārgāki vai līdzīgās cenās ar veikaliem. Veikali, kā papētīja Neatkarīgā, nav īpaši ieinteresēti izvēlēties augstākā labuma augļus daudzo kvalitātes kontroles nosacījumu un arī cenu dēļ.
Kartupeļi – pirmajā vietā
Iepirkšanās procesam iedzīvotāji tagad velta mazāk laika nekā agrāk, viņi lielākoties iepērkas pēc saraksta un lūkojas pēc speciālā piedāvājuma. Piena un gaļas paviljonu pārdevējas apgalvo, ka pircēju daudzums un pieprasījums pēc konkrētiem produktiem ļoti mainās. Konkrētas preces, ko iegādājas biežāk, arī neesot, jo pērk visu – daudzums mainās katru dienu. Pārdevējām nav vienota viedokļa par to, kad tirgū ir mazāk cilvēku, un to, kādas ir aktuālākās preces. Viktorija, kura tirgū strādā jau 14 gadus un pārdod augļus, stāsta: “No nedēļas dienām vismazāk cilvēku ir svētdienās, kad visi dodas prom no pilsētas.” Savukārt Tatjana, kas tirgo dārzeņus un ogas, apgalvo, ka vismazāk cilvēku ir trešdienās, jo tas ir nedēļas vidus.
Interesanti, ka tirdzniecībā no TOP 10 produktiem pēdējos trijos gados kartupeļi nav atstājuši pirmo vietu, šogad otra vairāk pirktā ēdmaņa ir augu eļļa un trešā – tēja, bet rupjmaize nokritusies no pirmās pozīcijas pērn uz ceturto šogad. Turpina pieaugt garšvielu, griķu, siera, konservēto dārzeņu patēriņš. Iespējams, karstais laiks tagad būs ieviesis savas korekcijas, tomēr kopumā turpina samazināties bezalkoholisko dzērienu, graudu maizes, vārīto desu un saldējuma patēriņš.
Kvalitātes pārbaudes notiek regulāri
Centrāltirgus mārketinga projektu vadītāja Gunta Poplovska stāsta, ka zivju paviljonu varētu raksturot kā vienu no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Rīgā. Tā piedāvājumu nevar izkonkurēt neviens lielveikals tieši svaigo zivju plašā klāsta un servisa dēļ. “Ne velti restorānu šefpavāri zivis pērk tieši Centrāltirgū,” viņa atzīst. Rīdziniece Sandra ir apmierināta, kā viņas izvēlēto laša gabalu pārdevējs pārvērš par fileju – asaka zupai – atsevišķi, pārējais tiek iesālīts, un, kamēr viņa aizbraukšot līdz mājām Pārdaugavā, mazsālītais lasis jau būšot liekams uz baltmaizes. “Tas puisis var reizē runāt un darbu darīt,” nosmej pastāvīgā pircēja. Sieviete novērojusi, ka veikalos mazsālīts lasis maksājot vismaz divus latus dārgāk nekā tirgū.
Tirgū sastaptie Aleksandrs un Olga šaubās, vai tik karstā laikā viņi justos droši par piena un gaļas kvalitāti, tāpēc apsver iespēju doties iepirkties uz veikalu. Tos, kuri uztraucas par produktu kvalitāti vairāk nekā 30 grādu karstumā, G. Poplovska informē: “Centrāltirgum ir savs pārtikas kvalitātes kontroles dienests un laboratorija. Katru dienu notiek produktu vizuālā pārbaude, vismaz reizi nedēļā atkārtoti notiek produktu un dokumentu identifikācija. Tirgotājs nemaz nevar sākt tirdzniecību, kamēr nav saņemta pārtikas kvalitātes kontroles dienesta atļauja. Tāpat vairākas reizes dienā ārsti kopā ar paviljona administratoriem vai āra teritorijas pārraugiem seko līdzi produktu kvalitātei tirdzniecības vietās. Tiek pārbaudīts, vai ievēro produktu saderību – vai nepastāv produktu piesārņojuma risks, vai tiek pareizi norādīta produktu izcelsmes valsts utt. Gaļas produkti, kas neatbilst kvalitātei un noteiktajai temperatūrai, nemaz nenonāk gaļas paviljonā, tūlīt tiek atdoti atpakaļ piegādātājam.”
Autors: Antra Gabre, Mārīte Jankeleviča / NRA.lv
