Arvien vairāk pāru izvēlas tā sauktās kabineta laulības

Notāru uzstājība, cenšoties panākt, ka viņiem tiek uzticēta laulību slēgšana, ir nākusi par labu. Pēdējos gados dzimtsarakstu nodaļas ir elastīgāk pielāgojušās pieprasījumam un piedāvā to, ko daļa cilvēku vēlas – vienkāršu laulības reģistrāciju, tikai liecinieku klātbūtnē parakstoties laulības reģistrā. Un tā dēvēto kabineta laulību ir kļuvis vairāk, raksta NRA.lv.

Zvērināti notāri 2015. gadā aktīvi virzīja likumprojektu, kas ļautu arī notāriem dot tiesības reģistrēt laulību. Atšķirībā no pašlaik spēkā esošās kārtības, kad laulībām dzimtsarakstos nepieciešami divi liecinieki, notāri ierosināja iztikt bez lieciniekiem. Tas būtu bijis lietišķs darījums, kurā piedalās tikai trīs personas: laulājamie un zvērināts notārs. Igaunijā par laulību pie zvērināta notāra 2015. gadā bija jāmaksā 70 eiro. Līdzīga summa tika paredzēta arī Latvijā. Tomēr likumprojekts par likumu netapa. Latvijā notāri laulību nereģistrē.

Dzimtsarakstu nodaļās atzīst, ka notāru iniciatīva lika pārskatīt attieksmi, ka laulību ceremonijai tomēr jābūt svinīgai. Tai vairāk tika dota zaļā gaisma. Tomēr, ja cilvēki tagad izvēlas tikai parakstīties «papīros» liecinieku klātbūtnē, un viss, tad dzimtsarakstu nodaļas rīkojas elastīgāk un izbrīvē laiku ne vairs tradicionālajās kāzu dienās nedēļas nogalē, bet arī darbdienās. «Notāri mūs iedrošināja,» saka Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Bumbiere-Kaže. Valsts nodeva par «vienkāršo» laulības reģistrāciju ir tikai 14 eiro. Svinīgas ceremonijas izmaksas ir dārgākas.

Dzimtsarakstos atzīst, ka laulību reģistrācijas kultūra mainās.

Arī Eiropā vairs tik daudz neizvēlas pompozas ceremonijas. I. Bumbiere-Kaže aicina nenoniecināt arī svinīgo ceremoniju, jo tā ir skaista tradīcija. Taču tendence ir nepielūdzama – šajā dzimtsarakstu nodaļā gada griezumā redzams, ka ceremonijas attiecība pret kabineta laulībām, ko reģistrē dzimtsarakstu nodaļas kabinetā, klātesot diviem pilngadīgiem lieciniekiem, drīz sasniegs proporciju 50:50. Nodaļas vadītāja piebilst, ka nevar uzreiz pateikt, vai kabineta laulības kļūst populāras to cilvēku vidū, kas precas pirmoreiz. Laulāto vecums ir stipri palielinājies, un arī tas ievieš korekcijas laulību tradīcijās. Ja 2000. gadā dzimušie «bērni» grib apprecēties, tad dzimtsarakstu nodaļas darbinieces sāk rēķināt, vai viņi vispār ir pilngadīgi. Precēties 18-19 gadu vecumā ir drīzāk izņēmums, nevis norma.

Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka 2018. gadā Jelgavā ir reģistrētas 515 laulības (par 49 laulībām vairāk nekā 2017. gadā) – tas ir lielākais pilsētā reģistrēto laulību skaits pēdējo piecu gadu laikā. Secināts, ka arvien vairāk pāru izvēlas tā saukto kabineta laulību. Neatkarīgā noskaidroja, ka Jelgavas dzimtsarakstos kabineta laulības notiek gandrīz katru darbdienu.

Arī Gulbenes novada dzimtsarakstu nodaļā Neatkarīgajai atzīst, ka kabineta laulību kļūst vairāk, un tās izvēlas pāri, kas jau ilgstoši dzīvojuši kopā un grib sakārtot dokumentus oficiāli. Tie, kuri precas pirmoreiz, vēlas svinīgāku atmosfēru.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, būtiski palielinājies noslēgto laulību skaits Ventspils novadā: 71 laulība pērn, 40 laulību 2017. gadā.

Bet Ogres novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Lidija Vītola novērojusi, ka 2018. gada otrajā pusē nodaļā laulību reģistrējuši daudz vairāk senioru. To var skaidrot ar izmaiņām likumā, jo no šā gada pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam piešķir pabalstu 50 procentu apmērā no mirušā laulātā pensijas. Cilvēki legalizē attiecības.

NOSLĒGTĀS LAULĪBAS

Noslēgto laulību skaits Latvijā pieaudzis – no 9290 laulībām 2010. gadā līdz 13 617 laulībām 2015. gadā, taču 2016. gadā to skaits samazinājās – 13 002, savukārt 2017. gadā noslēgto laulību skaits, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājās par 148 jeb 1,1 procentu.

Populārākie laulību mēneši pēdējās desmitgadēs ir jūlijs un augusts, bet līdz pagājušā gadsimta 60. gadu vidum tas bija decembris.

Noslēgto laulību skaits Latvijā uz 100 iedzīvotājiem:

2017. gadā – 6,8

2016. gadā – 6,6

2015. gadā – 6,9

2014. gadā – 6,3

2013. gadā – 5,7

2012. gadā – 5,5

2011. gadā – 5,2

2010. gadā – 4,4

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas, Latvijā vislielākais noslēgto laulību skaits uz 100 iedzīvotājiem bija 1948. gadā – 12 laulību.

Avots: CSP

Antra Gabre

Foto: Pixabay