Armijas džipu iepirkumā problēmas kā vilcienu konkursā
Somijā ir līdzīgs klimats un reljefs kā Latvijā, līdzīgi apstākļi karošanai un iespējamā slodze bruņutransportam. Un somi taču ne vien karot prot, bet arī ražo kvalitatīvas lietas. Tāpēc Aizsardzības ministrijas iepirkumu komisijas izvēle par labu somu kompānijai Oy Sisu Auto Ab šķita loģiska. Bet tikai līdz brīdim, kad konkursa rezultātus atcēla Iepirkumu uzraudzības birojs.
Ministrija nolēmusi pārtraukt iepirkumu par pilnpiedziņas vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegādi (ieskaitot personāla apmācību, kā arī rezerves daļu un remonta nodrošināšanu). Tehniskā specifikācija tiks labota, taču nākamais iepirkums jau notiks nevis tiešā sarunu procedūrā ar komersantiem, bet starpvaldību līgumu formātā. «Aizsardzības ministrija ir pārliecināta, ka starpvaldību līgums nodrošinās nepieciešamo iepirkuma procedūras caurspīdīgumu, kā arī ļaus precīzāk un labāk atrunāt piegāžu drošības nodrošinājumu,» teikts paziņojumā.
Iepirkumam aizsardzības budžetā bija rezervēti 200 miljoni eiro, kas ir visai liela summa – trešā daļa aizsardzības gada budžeta. Taču bruņoto spēku transporta parks ir patiešām sliktā stāvoklī. Kaut kādas mašīnas Latvijai sabiedrotie ir sadāvinājuši, bet tās ir ļoti vecas – pat no sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem gadiem, aizsardzības tikpat kā nekādas. Pēc garākiem taktiskajiem maršiem teju vienmēr kāds braucamais bāzē pārrodas ar evakuatora palīdzību. Skaidrs, ka gan profesionālajam dienestam, gan Zemessardzei nepieciešamas jaunas mašīnas, kas būtu piemērotas karošanai, nevis tikai cilvēku pārvadāšanai miera apstākļos.
Pēc iepirkuma apturēšanas, cerības uz drīzu problēmas risinājumu izkūpējušas. Ministrs Artis Pabriks devis rīkojumu nekavējoties sākt darbu pie jaunā iepirkuma. Taču, kā NRA.lv atzīst Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins, – šis ir ļoti apjomīgs iepirkums, un steiga tā gatavošanā nebūs pareizā sabiedrotā.
Nevar gan teikt, ka izbrāķētajā konkursā militārā ierēdniecība būtu briesmīgi steigusies. Iepirkums izsludināts 2017. gada vasarā. Savukārt pagājušā gada nogalē iepirkuma uzraugi saņēma sūdzības no trim komersantiem – amerikāņu AM General LLC, Dienvidāfrikas Paramount International Marketing un vācu ACS Armoured Car Systems GmbH. Galu galā daļēji sūdzības tika atzītas par pamatotām. Iespējams, savu lomu nospēlēja arī sabiedrisko attiecību kampaņa, ko Āfrikas uzņēmums izvērsa pret potenciālo uzvarētāju – somu uzņēmumu. Izplatīja informāciju, ka šis konkrētais mašīnas modelis SISU GTP pagaidām eksistē tikai vienā prototipa eksemplārā un Latvija grasās pirkt produktu, kas nav sevi pierādījis praksē.
Te gan jāatgādina, ka līdzīgi notika ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic lidmašīnu iepirkumu. Latvija bija pirmā, kas pasūtīja konkrētās Bombardier ražojuma lidmašīnas, apmaiņā pret šo risku saņēma ļoti pievilcīgu cenu, un galu galā arī lidaparāti, izslimojuši dažas bērnu slimības, gluži labi turas gaisā.
Taču 4×4 taktisko transportlīdzekļu iegāde armijai acīmredzot nebūs līdzīgs gadījums. Drīzāk te paralēles var vilkt ar nebeidzamo vilcienu iepirkumu, kurā ikviens konkursants, izkrītot no finālistu loka, nekavējoties vēršas pret pasūtītāju un pārējiem konkurentiem.
Protams, te jautājums par tehniskās specifikācijas kvalitāti, ja iemesli rezultāta apšaubīšanai izrādās pamatoti. Piemēram, amerikāņiem galvenā pretenzija bija pret faktu, ka pasūtītājs prasījis testēt autombili gan ar bruņām, gan bez. Savukārt somu Sisu testēts tikai vienā eksemplārā, un bruņas tam neesot noņemamas. Un ir vēl kaudze citu iebilžu – par gabarītiem, nepareizu testēšanu, nepietiekamu informāciju utt.
Sisu ir netulkojams termins somu valodā, kas apzīmē iekšēju duku, spēku un spēju pabeigt iesākto līdz galam. Lai cik laba būtu jaunradītā mašīna, somiem būs nepieciešama ļoti pamatīga duka un argumenti, lai arī nākamajā konkursā iegūtu uzvarētāju titulu. Tagad viņiem jāsacenšas nevis vienkārši ar citiem līdzīga profila uzņēmumiem, bet gan Latvijas stratēģisko sabiedroto – ASV.
Kā preses relīzē par iepirkuma pārtraukšanu un jauna izsludināšanu norāda ministrija: «Lai pilnvērtīgi izvērtētu un testētu tehniskos parametrus, nepieciešams citu valstu atbalsts, jo vairāku pozīciju testēšanai Nacionālo bruņoto spēku spējas nav pietiekamas.»
Un 200 miljonu eiro neapšaubāmi ir iekārojams kumoss jebkuras valsts militārajai industrijai.
Imants Vīksne
Foto: Latvijas armija
