Apsaldēties var arī nelielā salā

Lai arī februāris Latvijā atnāca ar sala mazināšanos, joprojām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciālisti ziņo par apsaldējumiem un nosalušiem cilvēkiem. Tāpat mediķi atgādina, ka apsaldējumus var iegūt ilgstoši atrodoties neapkurinātās telpās, valkājot ziemas apstākļiem nepiemērotus apavus. Bieži bērni, nodarbojoties ar ziemas prieku baudīšanu, nemaz nepamana, ka apsaldē kādu ķermeņa daļu.

Ārste Anna Miranovska no Vidzemes slimnīcas Radio TEV skaidro, kā var saprast, ka cilvēks jau ir apsaldējies: „Tās būs izmaiņas pašsajūtā, āda liks par sevi manīt. Būs nejūtīga vai gluži otrādi – karsīs. Tāpat āda var būt gan balta, gan netipiski sārta.”

Jautāta, kā sevi pasargāt no aukstuma, ārste iesaka atbilstošu apģērbu, kā arī sejai lietot aizsargkēmu. Ja vasaras laikā svarīgi ir ādu mitrināt, tad ziemā ar mitrinošu krēmu āda cietīs vēl vairāk. Tāpēc ziemā jālieto barojoši krēmi, kas rada aizsargkārtiņu, biezāku tauku kārtu, kas nosedz poras un neļauj tām dzist.

Ja nu tomēr ir noticis sliktākais un ir aizdomas, ka āda ir apsaldēta, tad noteikti jādodas pie ārsta. „Ja tomēr nav iespējams uzreiz tik pie speciālista, kurš objektīvi var novērtēt apsaldējuma smagumu, tad vispirms ir jāsasildās, piemēram, dzerot kādu karstu dzērienu, taču ne alkoholu. Nekādā gadījumā nevajag apsaldēto vietu mehāniski traumēt – rīvēt, mērcēt karstā ūdenī, jo tā var nodarīt tikai sliktāk. Var saudzīgi sildīt, bet saudzīgi un pakāpeniski. Var uzmanīgi iesmērēt ar kādu treknu krēmu, kaut vai biezu krējumu,” stāsta ārste.

Apsaldējumu sekas, kā jebkura trauma, var saglabāties visu dzīvi, skadro Miranovska. Apsaldējuma dēļ ir bojāti kapilāri un tos apņemošie audi, tie vairs pilnvērtīgi neveic savu funkciju un dzīvē tas izpaužas kā sūdzības aukstā laikā par jau reiz apsaldēto vietu. Var parādīties arī Reino sindroms – pastiprināta jutība uz aukstumu, kas ar gadiem var pieaugt. Sindroms izpaužas visbiežāk kāju vai roku pirkstos – tie kļūst bālgani, jutīgi pat nelielā vēsumā.

Inga Vītola no NMPD atgādina, ka drebuļi ir pirmā ķermeņa atdzišanas pazīme, kas liecina – vajag sasildīties. Taču to nevajag darīt ar alkohola palīdzību, jo alkohols paplašina asinsvadus, tie, savukārt, mazina drebuļu aizsargmehānismu. Rezultātā, iedzēris cilvēks nejūt, ka sākas atdzišanas apstākļi, salšana. Abas mediķes ir vienisprātis, ka, ieraugot aukstā laikā kādu guļam vai aizmigušu sēžam ārā, nebūt vienaldzīgiem un pieiet pie cilvēka, lai noskaidrotu viņa pašsajūtu.