autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Amatas pašvaldība zaudē tūkstošiem eiro vērtu mežu

Lieliskas biznesa iespējas pavērušās ar mežiem aizaugušu lauksaimniecības zemju īpašniekiem un nomniekiem. Jau gadu kokus uz šīm zemēm var cirst bez jebkādiem saskaņojumiem. Daudziem zemes iznomātājiem tas ir nepatīkams pārsteigums. Kāds apsviedīgs uzņēmējs no Amatas novada pašvaldības par pusotru simtu eiro nomātajā zemē mežu ir nozāģējis. No desmit hektāriem izvedis 500 kubikmetrus baļķu, cerot nopelnīt vairāk nekā desmit tūkstošus eiro. Pašvaldība uzskata, ka ir apzagta. Uzņēmējs pārliecināts, ka viss likumīgi. Domstarpību cēlonis ir Zemnieku Saeimas ielobēti grozījumi Meža likumā, kas jau gadu ļauj uz lauksaimniecības zemēm izaugušu mežu zāģēt bez saskaņošanas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pēc zemes reformas visām Latvijas pašvaldībām palika nelieli, zemes īpašumi, uz ko nepieteicās mantinieki vai citi gribētāji. Katrā pašvaldībā tādu ir desmitiem, pat simtiem – to lielums ir sākot no dažiem tūkstošiem kvadrātmetru, līdz daudziem hektāriem.

Pārsvarā tie ir attālos nostūros. Lauksaimniecības zemes ir krūmiem un mežiem aizaugušas un grūti apsaimniekojamas. Pašvaldības netērē līdzekļus, lai tos uzmērītu un apkoptu. Tās priecājas, ja izdodas zemes iznomāt.

Amatas novadam tādu gabalu ir vairāk nekā divi simti. Pašvaldība uz ziņojuma dēļa un savā mājas lapā ik pa laikam sludina iespējas pieteikties gribētājiem. To parasti uzzina un izmanto vietējie. Astoņpadsmit zemes gabalus nomā firma Forest Fox. Tās īpašnieks Kaspars Bokta šajā novadā apsaimnieko vairāk nekā 600 hektāru savas zemes un ir mednieks, tāpēc labi zina, kādi dabā izskatās iznomājamie zemes gabali.

Divās pašvaldības iznomātajās zemēs firma Forest Fox pēdējo trīs nedēļu laikā izcirtusi kokus. Pašvaldību firma par to nav informējusi. No Amatas novada pašvaldībai piederošā meža, kas nemaz neesot mežs, nomnieks izvedis ap 500 kubikmetru bērza, egles un apses baļķu.

Valsts meža dienesta mežzinis Juris Bergmanis skaidro, ka par to uzzinājis piektdien: “Sestdien no rīta atbraucu un te vis skaidrs. Bet arī tajā brīdi es domāju nu vells – zāģē mežu viss šķērsām, sāku painteresēties pie pašvaldības zemes ierīkotāja, viss un viss nu tā – neviens nekā. Viena galva gudra – kolēģi atbrauca palīgā, mūsu gadījumā ir nozāģēts mežs, bet vai mēs to spēsim juridiski pamatot un uz priekšu. Var arī būt situācija, ka nespēsim.”

Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte ir pārliecināta, ka firma kokus nocirtusi nelikumīgi, jo iztīrītās platības ir bijis mežs. “Man tiešām jāatzīst, ka līdz šai dienai vienmēr esmu sastapusies ar situācijām, kad cilvēki diezgan skaidri identificē, kas ir lauksaimniecības zeme un kas ir meža zeme. Konkrētajā gadījumā mēs runājam par meža zemi, kur ir veikta mežistrāde, kas nav paredzēta šajā līgumā, nav saskaņota ar mums kā šī zemes gabala iznomātāju. Līdz ar to vakar arī pašvaldība sniedza pieteikumu Cēsu policijai, policija izbrauca un uzsākām procesu par to, kas ir veikts likumīgi, kas ir veikts nelikumīgi,” norāda Eglīte.

Pirms lemšanas par zemes iznomāšanu 2014.gadā pašvaldības vadība nav izpētījusi un piefiksējusi, kas uz zemes gabala atrodas. Kadastra informācija liecina, ka tā ir lauksaimniecības zeme. Vairāk nekā 10 hektāru plašā zeme par 160 eiro iznomāta lauksaimnieciskajai ražošanai, uzliekot par pienākumu to sakopt. Nomnieks nospriedis, ka tas ļauj nocirst uz zemes izaugušos kokus. Dome uzskata, ka līgumi ar firmu ir jālauž, jo tā rīkojusies nelikumīgi. Arī sazāģētie baļķi piederot pašvaldībai.

“Mēs, protams, uzskatām, ka tas ir pašvaldības īpašums, pašvaldība viņu arī izlietos pašvaldības mērķiem. Mēs atgādinām, ka mēs teritorijā kurinām ar malku. Gan izglītības iestādes, gan sociālās mājas. Mums malka un kokmateriāli ir vajadzīgi,” norāda Eglīte.

Trešdien Amatas novada deputāti lēma, ko darīt ar nekaunīgo nomnieku. Uz sēdi bija aicināts arī Forest Fox īpašnieks un vadītājs Kaspars Bokta. Viņš ieradās ar savu advokāti Agniju Granžē.

Pašvaldība ir īpaši pikta, jo šis nav pirmais gadījums, kad firma, iekopjot iznomātos gabalus, notīrījusi ne vien krūmus, bet arī lielus kokus.

“Nevienā brīdī SIA Forest Fox nebija iebildumu vienoties un darīt. Kā teica iepriekšējā brīdī, kad bija Merķeļa ganībās rīvēšanās, tad aizveda malku uz skolu vietējo, nekādā brīdī nebija nekādas pretim nenākšanas,” sēdē sacīja advokāte Granžē.

Nomnieks ir pārliecināts, ka rīkojies likumīgi. Lauksaimniecības zemēs īpašnieks, šajā gadījumā Amatas pašvaldība, kokus var cirst, kā vien vēlas. Ar nomas līgumu pašvaldība uzņēmumam liek zemi sakopt, tāpēc koki arī nozāģēti. Citos zemes gabalos uzņēmums aizaugušu pļavu vietās jau esot iekopis tīrumus. To, pēc koku izvešanas, grasījies darīt arī šajā zemes gabalā.

“Es tikai varu pateikt, ka mūsu darbības ir bijušas likumīgas, un likuma ietvaros. Mēs esam vairākkārtīgi pārbaudījuši likumdošanu, gan arī līgumu lasījuši, balstoties uz tā mēs arī rīkojamies,” norāda Bokta.

Lai gan firma Forest fox divos aizlaistos lauksaimniecības zemes gabalos tiešām iekopusi tīrumus, par tagad izzāģētajām platībām deputātiem ir bažas, ka tālāki darbi nesekos, jo zeme ir tālu no ceļa, grūti pieejamā vietā.

2014.gadā, kad pašvaldība slēdza līgumu ar firmu, meži bija drošībā, jo koku ciršana bija jāsaskaņo ar Valsts meža dienestu. Taču 2015.gada februārī Saeima pieņēma zemnieku un pašvaldību lobētu labojumu Meža likumā. Tagad īpašnieks bez jebkādiem saskaņojumiem vai atļaujām uz sava īpašuma var cirst mežu, ja kadastrā īpašums reģistrēts kā lauksaimniecības zeme.

“Galvenais kritērijs ir tas, kas ir ierakstīts nekustama īpašuma kadastrā. Ja kadastra ir ierakstīta zeme – lauksaimniecības zeme, bet dabā uz tās ir mežs, tad ir pieļaujams šo mežaudzi nocirst. Ir problēma ar apmēram 300 tūkstošiem hektāru, kas ir neizmantotā lauksaimniecības zeme. Diskusijās mēs esam identificējuši, ka tur varētu būt runa, ka 100 tūkstoši no tiem varētu būt meža zeme nākotnē un 200 tūkstoši lauksaimniecības zemes,” norāda Zemkopības ministrijas meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve.

Šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad pašvaldība tīšām vai aiz nolaidības ir uzdāvinājusi uz nekoptām lauksaimniecības zemēm izaugušo un nekur neuzskaitīto mežu uzņēmīgiem cilvēkiem. Tās tas noticis arī citās pašvaldībās.

Foto:DukeAsh/https://pixabay.com/en/users/DukeAsh-2227639//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru