Alus nozare: Stiprā alkohola akcīzes nodokļa brīvdienas ir jāizbeidz
2019. gada vasarā sasteigti tika pieņemts lēmums par stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmju būtisku samazinājumu. Tajā pat laikā alus akcīzes nodokļa likmes tika saglabātas nemainīgas. Šāda neplānota nozares “raustīšana” ietekmējusi alus nozares konkurētspēju, un neļauj plānot attīstību ilgtermiņā. 2019. gada vasarā šis bija plānots kā īstermiņa solis un tika solīts, ka Latvijas un Igaunijas Ministru prezidenti vienosies par ilgtermiņa risinājumu. Savukārt tagad atkal kuluāros tiek runāts par stipro dzērienu likmes “iesaldēšanu”. Latvijas Alus Darītāju savienība un Latvijas Alus Darītāju asociācija (alus nozare) uzskata – stiprā alkohola likmēm ir jāatgriežas tās agrākajā apmērā un jebkurš mēģinājums iesaldēt zemās likmes ir pretrunā ar godīgu konkurenci un valsts interesēm.
“Pēc nozares aplēsēm, līdz ar stiprā alkohola cenu samazināšanos, bet alus akcīzes nodokļa atstāšanu nemainīgā apjomā, pārdotā alus apjoms pierobežā strauji kritās – 2019. gada 4. ceturksnī kritumam sasniedzot 50%. Šis fakts skaidri pierāda, ka lēmumu pieņemšanas rezultātā, ir radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo pircēji akcīzes nodokļa likmes ietekmē izvēlās stipros dzērienus,” situāciju komentē Pēteris Liniņš, Latvijas Alus Darītāju savienības izpilddirektors un turpina:
“Jebkurš mēģinājums nostādīt stipros dzērienus priviliģētā stāvoklī liek domāt par neizprotamu atbalstu atsevišķām pierobežas tirgotavām, proti, ļoti šaurai grupai. Iepretim zaudētāji ir alus ražotāji, darītavu darbinieki un budžeta ieņēmumi. Savukārt valsts budžets no šī samazinājuma nav ieguvis tieši neko, jo ieņēmumi no alkoholisko dzērienu akcīzes neizpildīja 2019. gadam noteikto plānu.” Saskaņā ar VID datiem par 2019. gadu, kopējie budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa stiprajam alkoholam atpaliek no nospraustā mērķa par vairāk nekā 22 milj. EUR. Uz šo problēmu jau vasarā norādīja alus nozare, kad tika pieņemts politisks lēmums samazināt akcīzi stiprajam alkoholam.
Savienības ieskatā ir jāatgriežas pie 2019. gada sākuma likmēm un nākamās pārmaiņas jāplāno vismaz trīs gadu periodā, savlaicīgi apzinot situāciju kaimiņvalstīs, nevis haotiski reaģējot. Vasarā sasteigti pieņemtais lēmums atspoguļoja īstermiņa plānošanu un reakciju uz Igaunijā samazinātajām akcīzes likmēm. “Šāda reaģējoša likmju raustīšana ir valsts politikas balstīšana uz plūstošām smiltīm un neietekmējamām izmaiņām nākotnē, jo mēs nevaram ietekmēt kaimiņvalstu nodokļu politiku,” papildina Pēteris Liniņš.
Kā būtisks fakts jāmin arī tas, ka no 2020. gada stiprā alkohola likmes tiek paaugstinātas Lietuvā, taču šo faktu Latvijā lēmumu pieņēmēji mēģina noklusēt. Tas nozīmē, ka bažas par to, ka paaugstinot likmes Latvijā, Latvijas iedzīvotāji dosies pierobežas tirdzniecībā uz Lietuvu, ir nepamatotas.
